pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Medokas vīna maratons - SUPERMARATONS!!!! 11.09.2010.

Juhūuuu!!! Šis ir vieglāk noskrienamais un superīgākais maratons!
Dalībnieki ir ieradušies priecāties nevis sacensties.
Maratons, kurā izrādās, ka atmosfēra var aizstāt treniņus!
Es to izbaudīju 11.09.2010.




Lai pieteiktos Medokas vīna maratonam, jānoķer reģistrācijas sākums, jo runā, ka vietas tiek izķertas salīdzinoši ātri. Tā gan esot ar visiem lielajiem, ievērības cienīgajiem maratoniem. Mēs piereģistrējāmies jau 22 februārī.

Mūs uz šo maratonu,kā uz daudziem skrējieniem un foršām lietām, pamudināja atkal Zanīte, un tā mēs daudz nedomājot piereģistrējāmies.

Ieradāmies Parīzē, jau lidmašīnā baudījām Franču vīnu un dārgās atvaļinājuma dienas saldumu. Parīzes lidostā nopirkām ļoooti garšīgas olīvas grieķu stilā un sieru, un notiesājām kopā ar līdzi paņemtajām maizītēm un gurķiem. Ar vīnu, protams... Tās bija mūsu pusdienas. Ar lidostas vilcieniņu pārbraucām uz Termināli 2 un tur sēdāmies TGV ātrvilcienā uz Bordo.

Sākums Bordo bija steidzīgs - visu laiku bija jāpaspēj no punkta A uz punktu B. Sākumā uz viesnīcu. Nākošajā rītā uz Bordo centru un jāsaprot transporti uz maratona numuru izņemšanas vietu Pauillac un pastas vakariņām Lamarque. Kad sapratām, ka pēdējais vilciens no Pauillac uz Bordo iet 19:30 un par Lamarque autobusu kustību mums nebija ilūziju (varbūt nevietā, varbūt tur bija organizēti autobusi un viss kā nākas,



bet bijām jau nokačājušās transportos un gribējās atslābt un baudīt Francijas vecpilsētas krodziņus). Pieņēmām lēmumu pastas vakariņas izlaist, izņemt numurus Pauillac un braukt uz Bordo atpūsties brīvā režīmā.



Bordo mums tiešām patika, skaistās milzu cēlās mājas, Viktorijas laukums, centrs pie stacijas Gambetta. Noskaņa nav tik bezpersoniska kā Parīzē, nav tik tūristiska. Autobusa šoferītis otrajā dienā ir tas pats kas pirmajā, satiec puisi uz skrituļslidām, kas aicina uz klubu Antidote :), stacija tik skaista un tā lielā iela ar fantastiskajām mājām (nav ne jausmas kā sauc) gar Žirondu. Man ļoti patīk franču mājas - no tā gaišā materiāla ar smalkiem metāla režģīšiem un lieliem logu slēģiem.
Uzēdām vakariņas ķīniešu ēstuvītē. Tad austrumu saldumus.



Braucot pēc numuriem uz Pauillac nopirkām vilciena biļetes turp un atpakaļ maratona dienai. Ir iespēja pirkt biļeti konkrētam datumam, bet "leave it open" atstāt bez konkrēta laika. Laikus gājām gulēt.
Maratona rītā laicīgi cilpojām uz staciju, kad mūs cītīgi sauca kāda autobusa šoferis. Autobuss stāvēja netālu no stacijas un tas gāja uz maratonu. Lecām iekšā īsti nezinot, kas tas par autobusu, vai maksas vai bezmaksas.., bet nu šoferis pats sauca :D
Laikam jau tas bija viesnīcas organizēts autobuss, īsti tā arī nezinām. Izkāpjot Pauillac, tika paziņots, ka autobuss izbrauks atpakaļ 16:30, ar to arī braucām atpakaļ uz Bordo. Ar autobusu braucot daudz labāk varēja vērot smukos mazos franču ciematiņus nekā braucot ar vilcienu.

Maratons. Tas tik bija kaut kas. No rīta knapi paspējām tikt nodot mantas un uz startu un tad mūs ierāva Medokas vīna maratona virpulī. Startā bija tāda noskaņa, ka no laimes nāca raudiens! Visapkārt katrs bija pacenties kaut kā saposties. Visapkārt bija visi iespējamie multeņu un filmu tēli. Neviens te necenšas būt baigi smukais, visiem ir jautri, viens otru zobo, uzmundrina, katrs ir kaut ko uzģērbis, uzpucējis. Vienam aiz jostas aizbāzts snoopy sunīts, cits pārģērbies par benzīntanku. Netrūkst pielikto pliko dibenu, milzu krūšu un parūku. Topā ir zilie rūķīši (franču animācijas filmiņas varoņi Les Schtroumpfs) un Mikipeles. Pa pilnam Supermenu un Betmenu. Pa vidum ir tādas ogas kā 60-gadīgs onka - Sarkangalvīte, puisis - vīna muciņa, puiši ar ratiem, kuros ved mūziku uz visskaļāko un vīrs, kurš stumj ratiņus ar alus kastēm :D. Visapkārt jautrība, krāsaini tērpi, cilvēki netipiski maratonam nedomā par grūtumu, ērtu sporta tērpu, beržšanu, sviedriem utml. lietām - ka tik jautrāk. Un apbrīnojamais ir tas, ka arī tie traki ģērbtie dalībnieki finišē!!! Pie tam ~ 10 km ir "dusty road" t.i. zemes/akmeņu ceļš.

Ik pēc 1 km ir barotavas/dzirdinātavas/uzmundrinātavas - dod apelsīnus, banānus, keksus, cukuru, maizi, ūdeni un vīnu. Vīnu var baudīt sarkano, balto, rozā.. un gan no vienreizējām glāzēm, gan skaistām stikla glāzēm uz kājas! Vīnu gan mēs nedzērām, tuvu pie 30 grādu karstumā skrienot 42 km, veselais saprāts mums to neļāva. Bet netrūka tur cilvēku, kas stiprinājās ar vīniem un skrēja tālāk.

Tā kā nebiju nopietni trenējusies, pirms maratona jau mēnesi nebiju skrējusi un arī pirms tam treniņi bija 10 km 2-3 reizes nedēļā, es jutos ļoti lepna un gandarīta arī par veiktajiem 42 km. Bet par pasākumu kopumā - tur nav vispār šaubu - tas bija izdevies tik kruts! Finišā atkal gandrīz apraudājos no laimes :D
Lepnums un laime pēc maratona noskriešanas mūsu sejās neizmērojams... :)





Skaistākās galerijas, ko atradu par šī gada maratonu, ir skatāmas šeit



Pēc maratona izskalojām drēbes



un Bordo kafejnīciņā ar baudu notiesājām saldējumu un creme brule. Manas vājības Francijā ir sidrs, creme brule un mīdijas. Arī šajā braucienā man izdevās nobaudīt tos visus mmmmmm....



Parīzē bijām nākošajā dienā pēc maratona, svētdienā. Mūsu spēki Parīzei bija minimāli. Nogājām lielu gabalu ar kājām no Gar de Lyon līdz pat Eifeļtornim. PIe Eifeļtorņa uzēdām ceptu kukurūzu



un tad ar metro atpakaļ uz viesnīcu. Un vienīgās dzīres uz ko bijām spējīgas, bija klāts galdiņš numuriņā - kaltēti tomāti, salāti, tunča salāti un sidrs un Lambrusco.



Tad 10 min paskatījāmies vietējo franču TV un devāmies laimīgi gulēt.

Nākošajā rītā ēdām nepārspējamas brokastis kafejnīcā uz stūra pretī Gar de Lyon stacijai. Es dabūju milzu omleti ar debešķīgi maigu sieru un šķiņķi, Ieva ceptas olas ar bekoniņu un 2 lielas baltas kafijas. Klāt svaiga franču maize ar sieru un džemu.





Praktiskā informācija (tie, kurus tas neinteresē, var šo sadaļu izlaist)

Dalības maksa bija 110 EUR + pieteicāmies pastas tusiņam iepriekšējā dienā par 45 EUR un pasūtījām skrējiena DVD 1 gab uz visām par 17 EUR.
Bija skaidrs, ka aviobiļetei uz Parīzi nevajadzētu būt īpaši dārgai un ātrvilciens Parīze-Bordo-Parīze pagājušajā Francijas ceļojumā maksāja ~35 Ls. Mums gan galu galā nesanāca ne tuvu ne tik lēti, sanāca ceļojums kopsummā diezgan sālīts, uz kādiem 500 Ls. Bet, tā kā šie maksājumi katrs bija savā mēnesī un, kad viena lieta jau samaksāta, - kā tad ņemsi un atteiksies... :)
Skaidrs, ka neparedzēti dārgas mūsu gadījumā bija biļetes - gan avio, gan TVG. Iespējams, ka TVG ātrvilciena biļetes būtu dabūtas daudz lētākas, ja mēs tās būtu pirkušas laicīgāk, kādus 3 mēnešus pirms brauciena.

Līdz braucienam visi e-pasti un drukātie materiāli, ko saņēmām no skrējiena organizatoriem bija franču valodā!!! Tikai 2 svarīgākie teikumi no visa bija uzrakstīti arī angliski. Vēl viņiem ir tāda specifika, ka jānosūta medicīnas sertifikāts, ka dakteris Tev atļauj skriet. Veidlapu atradām internetā un tas gāja cauri kā pa sviestu (lasiet starp rindām - viņi neko nepārbauda, saštancē pats sev tādu sertifikātu).

Skrējiens sestdienā. Tā kā skrējiens nav tuvu Parīzei, bet pie Bordo, nolēmām turp lidot ceturtdien, atpakaļ pirmdien. Lidojām ar airBaltic reisu Rīga-Parīze-Rīga, lai arī bija 2 akciju naktis laikā, kad lūkojām biļetes, nekas lētāks par 154 Ls nebija dabūjams uz mūsu izvēlētajiem datumiem.
Ātrvilcienam biļetes pirkām TGV eiropas mājaslapā 90 Ls/cilvēkam. Šis vilciens Parīze-Bordo 600 km veic ~ 4 h. Pa ceļam var vērot Francijas lauku ainavas - smukās mazās mājiņas un laukus. Vilcienā komforta līmenis vidusmēra latvieti ļoti priecējošs.
Viesnīcas.Tas tik ir joks. Bordo rezervējām viesnīcu Mérignac (Bordo priekšpilsēta). Tā bija katastrofa. iebraucām Bordo 21:00, viesnīcu atradām plkst. 2-os naktī !!! Jo mēs rezervējot nebijām sapratušas, ka tas ir tik tālu no centra, priekšpilsētā un pat ne priekšpilsētas centrā, bet kaut kādā nomalē. Taksi izsaukt šajā priekšpilsētā nevarēja. Bet viss bija jauki - cilvēku nebija, maldījāmies pa privātmāju rajoniem un prasījām ceļu tiem 3 cilvēkiem, ko pa ceļam satikām. Mācība no šī - vienmēr līdzi izprintēt karti viesnīcas atrašanai.
Jau nākošajā rītā sarunājām, ka šeit vairs nepalilksim. Administratore bija ļoti laipna, piekrita un pati atrada un norezervēja mums piemērotu viesnīcu pie pašas Bordo stacijas par tiem pašiem 30-40 Ls no cilvēka par nakti. Šī bija jauka komfortabla viesnīciņa. Un mums ērtā vietā, tur palikām 2 naktis.
Parīzē apmetāmies jau pirms 2.5 gadiem pārbaudītajā viesnīciņā Hotel BEL ORANGER. Nekāds baigais luksus, bet priekš Parīzes lēti un pietiekoši normāli numuriņi.


Vēl iespaidus varat gūt youtube, un palastīt Kaspara piedzīvojumu Medokas maratonā. Vai Aigara Norda aprakstā.

pirmdiena, 2010. gada 12. jūlijs

jau 15. diena! Umea - Sundsvall ar autobusu

Gandrīz visu nakti lija, bet es biju tualetes papīra karalis. Mob ar bija iepakots droši - nedzirdēju sms. Tagad gaidu autobusu.

12:28 Juhūuuuu, braucu autiņā uz Sundsvall. neredzēts progress :)

15:23 Paliku vienīgais pasažieris autobusā :)

Uz jautājumu par tālākiem plāniem - vai brauks ar riteni vai autobusu, atbilde skan - Es nezinu, paskatīsies vai ir kāds buss, kas ņem riteni un kad. Tad izdomās.

19:12 Oooo, neiespējamā misija atkal. Tomēr ir vilciens, kas ņem velo (itkā). Kompānija saucas x-tag, var braukt uz Gavle un pēc tam tālāk.

21:21 Juhūuuu, braucu vilcienā uz Gavle. Pēctam no Gavle līdz Stoholmai vairs tikai 160 km.

23:58 Nu es jau nupat pārsēdos uz citu vilcienu, kas iet uz Uppland Wasby. Tas pavisam tuvu (27km) Stoholmai. Rīt jātrāpa uz prāmi.

16. diena, Stoholma, Tallink prāmis 17:00
rīt Rīgā :)


Ap vieniem naktī ar vilcienu iebraucis Uppland Wasby. Pasēdējis 2 h uz soliņa pie lielveikala, kamēr kļuva gaišs. Palasījis grāmatu, pazīmējis blociņā bildītes. Tad devies ceļā. 27 km līdz Stoholmai pa veloceļu braucis līdz septiņiem rītā - 4 h !!!! nevis tāpēc, ka kalni vai grūti, bet tāpēc, ka neko nevar saprast - kur jābrauc.

ap plkst. 9:00 Miķelītis ir Stoholmā, kaut kādas Nacionālās bibliotēkas parkā.
Meklē, kur var nopirkt Tallink biļetes.

ap plkst. 11:00 Tā, Miķelim stress turpinās. Mēģinot nopirkt internetā biļeti prāmim, rāda, ka nav vietas ritenim. Mašīnām un fūrēm esot, bet ritenim nē. Zvanot atbild to pašu. :D
Miķelis tagad braukšot uz termināli kādam pa muti sadot. Vai vismaz sabrēkt uz kādu.
Nu ko - jāsecina, ka lai cik attīstīta nebūtu Zviedrija, riteņbraucējam tā nav draudzīga :(

Viss ir noskaidrojies, biļetes izdevies nopirkt. Uz vietas terminālī kasiere brīnījusies, ka sistēma neļauj ritenim biļeti nopirkt. Esot kaut kāds gļuks sistēmai, ka pēdējā dienā nevar riteni pievienot. Jo nu skaidrs esot, ka tas nav iespējams, ka nav vietas ritenim.
Galu galā 10 ls dārgāk, jo nav pirktas internetā (bet internetā jau nevarēja nopirkt) biļetes ir rokā! Tagad Miķelis dodas iedzert. :)

15:14 Guļu parciņā ēnā uz dvielīša un lasu grāmatu.



Mjāa, zviedriete arī izrādījās stulba, - biļete bija dārgāka, jo uz Tallinu. Man starpībai iedeva kuponus, ko varu uz kuģa tērēt.

ap 17:30 Esmu uz prāmja. Kajītē ar diviem leišiem. Biju dušā. Jāiet paņemt aliņš. 0.33 aliņš par 70 santīmiem. Tas der! :)

19:30 Ehs, ko tur daudz, izmantoju piedāvājumu romantica - ēdu boršču, pelmeņus un uzdzeru absolut :)

17. diena - Rīga, mājās

11:00 ar prāmi Miķelītis ieradās Rīgā.
Tagad ir mājās. Spriežot pēc tā, ka neatbild ir vai nu vannā vai guļ.
Sver 69 kg, pirms izbraukšanas laikam bija 73. Dikti noguris. Drusku arī sāpot galva, jo esot nācies dzert kopā ar leišu kajītes biedriem :)

sestdiena, 2010. gada 10. jūlijs

Mājupceļš :)

13. diena Burtrask - Umea ar autobusu

Braucu uz Umea ar autobusu, otrajā stāvā. Vaaau un es pa šito ceļu ar riteni minos! Ellīgi šaurs un līkumains :)

Moška jālaiž uz Stoholmu ar busu vai vilcienu. 20:30 autobuss, uz rīta pusi būtu tur.

Es hujeju kādi te tipi. Nupat ar riteni atstumās džeks uz gadiem 50, svārkos, blūzē, ar banti matos, nošļukušām zeķēm un uzkrāsotām lūpām.



Braucot Burtrask - Umea ar autobusu Miķelis secināja, ka ceļš tik garlaicīgs, ka apvemties varot. Vieni vienīgi meži un viegli pakalniņi.
Tātad - aktuālais plāns tikt šovakar 20:36 autobusā uz Stoholmu. Ja varēs biļeti nopirkt autobusā. Stoholmā tas ienāktu rīt no rīta. 17:00 prāmis Romantica uz Rīgu. Rīgā būtu pirmdien no rīta 11:00. :)

IESPRŪDIENS UMEA



Autobuss riteni neņēma. Tāds autobuss, kas ņem riteni, esot citos laikos, nav gan skaidrs kādos. Tā ka Miķelis šovakar kempingā. Ļoti priecīgs, jo kempingā ir internets! :) Pēctam ļoti dusmīgs, jo par internetu izrādās jāmaksā kaut kādā čakarīgā veidā, jo ir kaut kādas abonomentu kartes vajadzīgas utt :D tā kā negribējās iedziļināties, iztika bez neta.
Vēl arī ļoti dusmīgs, ka stulbajā sieru pilsētā (Burtrask, tur esot bijis siera muzejs) informācijas centrā tante pateikusi nepareizus autobusu laikus. Vobšem viss slikti.

Nu, ja autobusi un vilcieni riteni neņem, atliek vēl cerības uz Umea lidostu :D ja nē - nāksies vien viņam mīties vēl tos 800 km kādu nedēļu :O



14. diena, vēl ar vien Umea

Šorīt spīd saulīte, cilvēku nav, Miķelim Umea patīk jau daudz labāk.
Aprunājies ar kaut ko kempingā un uzzinājis, ka no Sundsvall esot ceļš gar jūru un esot ļoti skaisti. Tā kā ir novērots, ka visi citi autobusi, ko viņš ir redzējis bija piemēroti riteņu ņemšanai, tikai šitas brīnums Umea-Stoholma nē, ir doma braukt ar autobusu uz Sundsvall un no Sundsvall vēl pabraukt ar riteni gar jūru.
Bet tas tā, pagaidām Miķelis sēž McDonald's, ieturās, un gaida plkst. 11:00, kad viss vērsies vaļā, tajā skaitā autoosta.

oho - jaunākā ziņa - pēc 1/2 h Miķels laiž uz Stoholmu! Tātad otrdien no rīta gaidam Rīgā :)

:D :D :D - nekur nebraucu, šis auto ar neņem riteņus. To zināja tikai šoferis. Tagad jādabū nauda atpakaļ. Jauki.

Nu tad rīt uz Sundsvall :). Sāka te visi skraidelēt tā kā traki, bet saprata, ka neko nesaprot. Tagad mēģina man atdot naudu.
Ooo, atdeva skaidrā naudā, iedeva parakstīties un no kases pagrāba. Negaidīti.

Rīt 11:20 uz Sundvall točna varēšot riteni ielikt :D

Es jau sāku domāt par riteņa atstāšanu, visa šitā čakarēšanās man izmaksās dārgāk nekā velo :) Vilciens velo neņem un hui viņu zin, kas ar busu aiz Sundsvall.

Nu tā, tiku pie neta tur info punktā, paskatījos kontu un mob rēķinu un palika labāk :). Šodien gan kempingā jāskatās futenis.



Uz jautājumu vai aliņš ir futeņa izbaudīšanai atbilde seko:
Domāju, ka svētdienās alko bode ir ciet un švakais alus ir vējā izmesta nauda. Alus kempinga barčikā 4.50 ls. Tādi nelieši sen nav redzēti.

vēlāk - oi, oi, oi, izskatās, ka nāk negaiss - eju ievākt tualetes papīra krājumus :) (redaktora komentārs - Horvātijā, kad lija mums teltī veidojās upe, kas tika glābta ar kempinga wc nočieptiem wc papīra ruļļiem :) )

trešdiena, 2010. gada 7. jūlijs

10. diena Bredsel - Pitea 85 km

no trijiem naktī līst. Sēžu teltī, gaidu moška pāries.

12-tos izbraucu, tagad spīd saule. Kādus 80 km gan ka nobraukšu.





Pilsēta visa smird pēc gāzes. Bet kempings baigi labais, ideāls, smukā ūdens līcītī un senatnīgā stilā.

11. diena Pitea - Skelleftea 135 km

Ziņa no rīta - Pirmo reizi tik agri izbraucu. Močīju.



Lūzumpunkts. Ziņa no Miķeļa atnāk konkrēta:
"Nu man beidzot zajebala. Nobraucu kādus 135 km, bet Stoholmai pietuvojos par 76km. Nav ceļa gar jūru. Tagad esmu Skelleftea. Jāpadomā citi varianti. Viss gribu mājās pie tevis.
Pie jūras netieku, gar jūru iet 4 joslu ceļš, kas nav bānis, bet braukt tur negribas. Šodien bija tāds Tukums-Engure visas dienas garumā.
Kempings ar tāds masovka pilsētas centrā."

Vobšem šodien viss slikti. Drusku arī esot dabūjis atpakaļ braukt, kādi 20 km pa lieko. Redzēs, rīt varbūt būs pārgājusi krīzīte un atkal patiks braukt un braukt un braukt. :)

Rīt plāns tikt līdz Vännäs t.i. 138 km.

12. diena Skelleftea - Burtrask 39 km

14:28 Līst. Stāvu zem koka un ēdu zaptsmaizi. Vēl būtu jābrauc kādus 80 km.

15:34 Tā, laikam braukšu uz Umea ar autobusu. Nav ko te ņemties :)

Vakarā: Ehs, šodien palieku Burtrask. Kaut kādās skolas kopmītnēs , viss kruta, cilvēku nav. Rīt moška ar autobusu uz Umea. Kad futeņa fināls?







Pēc laiciņa: Uhs, ku pareizi izlēmu palikt zem jumta. Tagad kārtīgi nogāza lietus. Ēdu dārzeņus ar makaronīšiem, dzeru švako alu un skatos Simpsonus.

svētdiena, 2010. gada 4. jūlijs

7. diena Kiruna - Gällivare 125 km

Esmu Gallivare. 125 km. Ceļā bija lietus, vējš, pretīgi lēzeni kalni.



Tagad esmu kempingam piesietā hostelī, pašam istaba un gulta. Biju uz veikalu. Ir alus :) Uztaisīs makaronus po flocki, iedzers alu un būs svežoks.

Rīt tā kā derētu nofčēties uz polārā loka Jokmokā. Pēc tam gan laidīs uz jūras pusi. Nodžumīt, pasauļoties, nu taa.

8. diena Gällivare - Jokkmokk 120 km

Ierados Jokkmokk, drusku vēl aiz polārā loka. Te beidzot arī vasara.
Atklāju arvien jaunus lētos produktus. Vietējā koliņa bundžiņā 30 santīmi. Un kaut kāda dīvaina desa, vēl neesmu nomēģinājis.
Vispār cenas te jau normālas, pieņemamas.

Šeit visos normālos kempingos ir koplietošanas virtuve. Tas ir ļoti ērti. Šovakar ēdu tomātu-ķiploku virumu ar pupiņām. Viņiem te nopērkami tādi smalcināti tomāti ar ķiplokiem. Ļoti garda tomātu zupa sanāk.

Vairāk nekā tāda interesanta nav bijis. Beidzot jau silts, kādi 22 grādi. Nekādus zvērus izņemot tās 2 lapsas neesmu redzējis. Nu jau braukšu ārā no Lapzemes, silto čībiņu suvenīru veikaliņi beigsies. Un mans līdzi ņemtais konjaks ari. Ko tad? Veikalos aliņi nopērkami tikai līdz kādiem 3%. Stiprāks alkohols nopērkams tikai speciālos veikalos. Vēl nevienu tādu neesmu redzējis.



Uz polaraa loka laicinsh ideals - dazhi makonishi, saulite spiid, vienigi odi gan eedeligi. Juura sauc tikuntaa.



9. diena Jokkmokk - Bredsel 110 km

Līdz Piteå vēl 85 km, pēctam līdz Stoholmai vēl 858 km.



Miķelis saka, ka tad jau pēc 8 dienām būšot Stoholmā :) Te sākas līdzens un kempingi pa pilno.
Tad jau būs jāpērk vēl viena biļete uz Positivus :P

Šodien bija aizgrābjošs apskates objekts Storforsen ūdenskritums , skats tiešām iespaidigs.





Vēl šodien atkal bija lapsa. Kas stāvēja ceļa malā un rēja. Hmmm...

P.S. Bildes protams visam šobrīd vienkārši no neta, ieskatam un noformējumam :)

ceturtdiena, 2010. gada 1. jūlijs

4. diena, Norvēģijas kalni, Sjovegan - Oyjorda ~ 75 km

ziņa no Miķeļa -
nezinu cik augstu esmu, bet skatos, ka tālāk ceļam veļas virsū mākoņi. Šodien smags kalnu posms, Narvika šodien nesanāks. Laiciņš tā kā Latvijā 27. oktobris :)







Šī vakara kempings pārspēj visu, 2 km mežā, neviena cilvēka nav. Tipa jocīgais norvēģis uzbliezis sev sētā kempingu. Lapsas skrien pa priekšu ritenim.
Vakariņās sausā zupa ar reāliem dārzeņiem.
Šis ir īstais laiks atkorķēt brendijiņu :) diezgan riebīgs, bet tik un tā jauki.





Rīt plānā braukt uz Zviedriju, bet tur arī jātiek pāri lielajam kalnam. Jātiek līdz kempingam Bjorkliden, nākošais baigi tālu.

5. diena Oyjorda - Björkliden 66 km
no Norvēģijas uz Zviedriju


Ziņas no Mika -

2,5h un 25km - taa vish i pa kalniem ar maajinju uz bagazhieka. Sveiki shveedi! Saulite bet celmalaas vel drusku sniegs.

Sezhu Bjorkliden kempingaa uz akmenisha un veroju sniegotos kalnus. Viltigi silts, jo visapkārt kalni. Riit lidz Kirunai deretu aizmiit 100km.







6. diena Björkliden - Kiruna 105 km

Sodien normals zviedru porno - 11km grantene ar seksigu redeliti uz shosejas. Saucaas remontdarbi. Tomer lidz Kirunai tiku. 105km nominu.



Mazais aliņš pudelē 3.30 Ls barčikā, bet kas var būt labāks pēc 105 km. Pirmais aliņš vispār. Bļaaa, kruta.
Šovakar Kirunā lielais pilsetas tuss. Neiešu šoreiz vietējiem mācit prijomus. Uztaisīs labāk zupīti kempingā ar skatu uz daudzstāvenēm.

pirmdiena, 2010. gada 28. jūnijs

Miķeļa lielais plāns



nu ok - šis nav Miķeļa lielais plāns. Lielais veloplāns aptvēra visu Eiropu, daļu Āzijas aptuveni 2000 Ls izdevumos un kādus 6 mēnešus laika :D

Bet par šo Skandināvijas velobraucienu Miķelis domāja jau sen, kādu gadu vai divus. Par atvaļinājuma velotūri es to nebiju ar mieru izvēlēties, jo karstu laiku un siltas pludmales tur jūnijā nevar baudīt.

Aptuveni plāns ir šāds:


Uz Tromso ar lidmašīnu, atpakaļ no Stoholmas ar prāmi.

Ekipējums un sagatavotība:
Līdzi tiek ņemts paša ritenis, uzliktas īpaši izturīgas riepas, pamatīgāka riteņa kāja, aizmugurējās velosomas un priekšējā.
Lidmašīnai papildus biļetei tika pirkta 1 nododamā bagāža, un 1 bagāža-ritenis. Turpceļā ritenis tika iepakots riteņu kartona kastē, kādās tos saņem veloveikali, atpakaļ ar prāmi braucot viss vienkārši.
Telts, guļammaiss, deglis gāzes baloniņam, Norvēģijas un Zviedrijas kartes, siltā apakšveļa, ķivere.
Šokolādes batoniņi enerģijai kādi 12 gab, 1 konjaciņš, 2 gab gaļas konservi, griķu pārslu paciņas utml.
Pats viņš ir labā formā - satrennējies skienot pa 13 km 4 reizes nedēļā, tikko gūta pieredzīte riteņbraukšanā Horvātijas kalnos.
Lai nebūtu jāraksta sms visiem, twiteritī tiek mestas informatīvās sms.

1.diena Rīga - Tromso

avioreiss ir vakarā 20:20



Tromso lidostiņa ir maza, tajā Miķelis sastellēja riteni, apēda līdzpaņemtās maizītes un pārlaida nakti. Gulējis esot gan kādas 2 h.



2.diena Tromso - Lysnes

Neforšā diena ja tā var teikt - izrādās ir auksti tiešām :) + 8 grādi. Visapkārt kalni ar sniegu, pie kādas upītes sniegu pat var aptaustīt.



Ar prāmi dodas uz Senjas salu.
Vakarā kempings, kurā jūties vienīgais klients. Zīmīte pie durvīm saka, ka ja neviena administrācijā nav - neuztraucies, iekārtojies, gan jau kaut kad kāds uzradīsies un visu nokārtos.



Vakara kašķītis ir atklājums, ka nopirktais gāzes baloniņš neder deglim, līdz ar to - siltas vakariņas izpaliek. Bet izdodas uztaisīt tēju, jo krāna karstais ūdens esot izrādās tiešām karsts :)
Noskaņojums kopumā pēc īsti negulētās iepriekšējās nakts un gāzes balona neražas nav labs, tāpēc agri liekas gulēt - rīts gudrāks par vakaru.

3.diena Lysnes - Sjovegan

noskaņojums ir jau labs, riktīgi ir pagulēts, kādas 14h, ir siltāks

Pusdienas autobusa pieturā ar skatu uz fjordiem, dabūts īstais gāzes baloniņš, aiz muguras ~50km, plānots vēl kādi 50 km šodien

vakarā ir patīkams pārsteigums - īsts kempings, pat ar kafejnīciņu, kurā var dabūt lielu porciju, kurā ir milzu hamburgers, frī un salātiņi :) par 13 Ls. Nežēlīgi dārgi, bet Miķelis saka, ka laikam nespēs turēties pretī :)



Ir vēl viens pārsteigums - izrādās, ka pa vakardienu ir apēdušies visi šokolādes batoniņi :D



cenas Norvēģijā veikalos pārtikai tā apmēram 3-4 reizes dārgākas (Zviedrija droši vien pēctam liksies patīkami lēta :D), Coca-cola 0.5 l maksā 1.30 ls, patīkami lēti esot bijuši banāni par 2 Ls ar kapeikām :), maize maksājot ap 2.5 Ls, bet kempingu cenas kā visur - 10-12 Ls ar riteni teltsvieta. Un dzeramais ūdens nav jēpērk - katrā strautā var pasmelt.
Uz jautājumu kurš plāns tiks izvēlēts - a vai b - atbilde ir, ka Norvīkā griezīs uz Zviedriju. Fjordi apskatiti un jau apnikuši un Norvēģijas cenas nevilina pakavēties ilgāk.