svētdiena, 2015. gada 12. aprīlis

Velotūrisma sezonas atklāšana ar kūpinātu reņģu garšu

Ideālas kustībā, dabā ar draugiem pavadītas brīvdienas. Iesaku Jums arī!

Beidzot sestdienā solīja siltu un saulainu laiku, ko nedrīkstēja laist garām! Tapa plāns atdzīvināt velotūrisma tradīcijas un doties Ragaciemu lūkoties. 40 km sestdienā turp un svētdienā 40 km atpakaļ. Vienojāmies, ka iesākumam neriskēsim veikt garākus gabalus, lai kāds ceļgals vai muskulis nesadumpojas.

Man vēl bij jāsarūpē ritenis. Labās atmiņās par riteņu nomu Gandrā, sestdien ap 11-tiem ierados īrēt riteni. Nu ko - Gandrs sezonas atklāšanai nebija gatavs :)) uz nomu rinda, sieviešu riteņi izķerti, galu galā dabūju kalnu ritenim līdzīgu ar pazeminātu "bomīti", bet tieši kā pārdevējs solīja, 40 kilometriem derēja labi, plus amortizatori un riepu protektori labi mīkstināja LV veloceļu negludumus. Un kabatā ieteikums nākamreiz riteņa īri laicīgi pieteikt Gandrs mājaslapā, lai nav jāstāv rindā.

Mani ceļabiedri ierodas tukšiem vēderiem, tāpēc sestdienas brančš tiek ieturēts Kalnciema tirdziņā, saķerot laisku brīvdienu noskaņojumu un pirmo saules devu :) Tad gan dodamies ceļā.
Kaifojam par saulaino, silto laiciņu, piestājam Jūrmalā pie Lielupes uz mazu aliņu. Ar daudz pieturvietām un lēnu brīvdienu tempu pēc nepilnām 4 h esam Ragaciemā.





Vienmēr ar riteni braucot ļoti paticis tas, ka var sajust visas smaržas. Bija lieliska pavasara dūmu smarža - lapu dedzināšanas un zivju kūpināšanas smarža. Piestājam zivju tirdziņā, iegādājamies kūpināto reņģu maišeli un apspriedām bērnības atmiņas.


Naktsmājas esam pieteikuši viesu mājā Smaidas, noliekam riteņus drošībā un dodamies uz vietējo restorānu Bermudas sātīgās pelnītās vakariņās. Mūs apbur un ievelk zvejniekciematiņa burvība, klusums un daba. Vēl vakar Rīgas burzmā ap šo pašu laiku darbā klabināju datora taustiņus, drudžaini risinot aktuālos darbus, bet nu esmu citā realitātē, laimē un mierā.
Pa ceļam noskaidrojam vietējo pirts kurināšanas cenu piedāvājumu. Par 20 EUR jaunais zvejniekciemata draugs ir gatavs mums izkurināt pirti.




Pieēdušies un vēl apmierinātāki dodamies pastaigā pa jūras krastu. Mums piebiedrojas Ivo ar rollerīti. Viņam ir ļoti spēcīga alerģija pret riteņbraukšanu. Atved mums pārtiku un vīna krājumus :)
Tiek iemēģināts viesu mājas galda hokejs.




Apmeklējam arī vietējo veikaliņu, iegādājoties sveces romantikai, čipsus un ābolmaizi. Veikaliņā mūs sabiedē, ka rīt būšot lietus, vētra, arī sniegs brīžam hmmmm.. Bet šodien ir tik superīga diena, ka neņemam to nopietni.


No rīta līst lietus. Pamatīgi. :D Es pie sevis domāju par to ko tieši es domāju iepriekšējā dienā? Man nav pat lietusmēteļa. Kā mēs tiksim uz RĪgu? Skaidrs, ka nav kur steigties, sliktāk būt nevar, izstaipāmies, ierušinamies segā dziļāk un turpinam gulēt.

Vēlāk laiskas brokastis ar kafijām, pāru čempionāts galda hokejā..

Un lietus pāriet. Ir gan sasodīti vēss. Saģērbjamies silti (uzvelku visu, kas ir līdzi, - kā kāpostgalva. Dodamies ceļā.

un nu jau tiešām sportiskā režīmā ar daudz mazāk pieturām tos pašus 42 km nobraucam 2 h 40 min.

Sagurumiņš jūtams un milzu apetīte. Plīstu no lepnuma. :)
Superīgs sākums vasarai, noteikti jāatkārto.

Tikai kur?

Nu nevar tak visu laiku braukt tikai uz Ragaciemu. Tālāk sekos mana čīkstēšana un neizpratne par LV veloceļiem.. Latvijas veloceļu karte manuprāt ir baigais valstiskais joks - šitā tēlot to kā nav ir jāprot.. Veloceļš? Nopietni? Ventspils - Liepāja esot Eiropas līmeņa veloceļš. Jūs esat tur bijuši? Tā ir šaura parasta šoseja ar dažādas kvalitātes asfalta segumu un vispār bez malām.

Velc atstarojošo vesti un ceri, ka Tevi pamanīs. Jā, vasarā tur ir daudz velotūristu, jo viņi pēc tās kartes ir vadījušies :D Mīlu Latviju, tās puses jūra ir kā pasaka! Bet nu tas ir vnk pasūdīgs ceļš bez veloceļa. Apmulsusi no situācijas prasu padomu savam kursabiedram - aktīvam riteņbraucējam. Viņš iesaka izmēģināt Vecāķu - Mangaļsalas virzienu un garākiem braucieniem Siguldas šoseju. Jāsagaida siltāks laiciņš un jākaļ jauni plāniņi :)