Juhūuuu!!!
Šis ir vieglāk noskrienamais un superīgākais maratons!
Dalībnieki ir ieradušies priecāties nevis sacensties.
Maratons, kurā izrādās, ka atmosfēra var aizstāt treniņus!
Es to izbaudīju 11.09.2010.
Lai pieteiktos Medokas vīna maratonam, jānoķer reģistrācijas sākums, jo runā, ka vietas tiek izķertas salīdzinoši ātri. Tā gan esot ar visiem lielajiem, ievērības cienīgajiem maratoniem. Mēs piereģistrējāmies jau 22 februārī.
Mūs uz šo maratonu,kā uz daudziem skrējieniem un foršām lietām, pamudināja atkal Zanīte, un tā mēs daudz nedomājot piereģistrējāmies.
Ieradāmies Parīzē, jau lidmašīnā baudījām Franču vīnu un dārgās atvaļinājuma dienas saldumu. Parīzes lidostā nopirkām ļoooti garšīgas olīvas grieķu stilā un sieru, un notiesājām kopā ar līdzi paņemtajām maizītēm un gurķiem. Ar vīnu, protams... Tās bija mūsu pusdienas. Ar lidostas vilcieniņu pārbraucām uz Termināli 2 un tur sēdāmies TGV ātrvilcienā uz Bordo.
Sākums Bordo bija steidzīgs - visu laiku bija jāpaspēj no punkta A uz punktu B. Sākumā uz viesnīcu. Nākošajā rītā uz Bordo centru un jāsaprot transporti uz maratona numuru izņemšanas vietu Pauillac un pastas vakariņām Lamarque. Kad sapratām, ka pēdējais vilciens no Pauillac uz Bordo iet 19:30 un par Lamarque autobusu kustību mums nebija ilūziju (varbūt nevietā, varbūt tur bija organizēti autobusi un viss kā nākas,
bet bijām jau nokačājušās transportos un gribējās atslābt un baudīt Francijas vecpilsētas krodziņus). Pieņēmām lēmumu pastas vakariņas izlaist, izņemt numurus Pauillac un braukt uz Bordo atpūsties brīvā režīmā.
Bordo mums tiešām patika, skaistās milzu cēlās mājas, Viktorijas laukums, centrs pie stacijas Gambetta. Noskaņa nav tik bezpersoniska kā Parīzē, nav tik tūristiska. Autobusa šoferītis otrajā dienā ir tas pats kas pirmajā, satiec puisi uz skrituļslidām, kas aicina uz klubu Antidote :), stacija tik skaista un tā lielā iela ar fantastiskajām mājām (nav ne jausmas kā sauc) gar Žirondu. Man ļoti patīk franču mājas - no tā gaišā materiāla ar smalkiem metāla režģīšiem un lieliem logu slēģiem.
Uzēdām vakariņas ķīniešu ēstuvītē. Tad austrumu saldumus.
Braucot pēc numuriem uz Pauillac nopirkām vilciena biļetes turp un atpakaļ maratona dienai. Ir iespēja pirkt biļeti konkrētam datumam, bet "leave it open" atstāt bez konkrēta laika. Laikus gājām gulēt.
Maratona rītā laicīgi cilpojām uz staciju, kad mūs cītīgi sauca kāda autobusa šoferis. Autobuss stāvēja netālu no stacijas un tas gāja uz maratonu. Lecām iekšā īsti nezinot, kas tas par autobusu, vai maksas vai bezmaksas.., bet nu šoferis pats sauca :D
Laikam jau tas bija viesnīcas organizēts autobuss, īsti tā arī nezinām. Izkāpjot Pauillac, tika paziņots, ka autobuss izbrauks atpakaļ 16:30, ar to arī braucām atpakaļ uz Bordo. Ar autobusu braucot daudz labāk varēja vērot smukos mazos franču ciematiņus nekā braucot ar vilcienu.
Maratons. Tas tik bija kaut kas. No rīta knapi paspējām tikt nodot mantas un uz startu un tad mūs ierāva Medokas vīna maratona virpulī. Startā bija tāda noskaņa, ka no laimes nāca raudiens! Visapkārt katrs bija pacenties kaut kā saposties. Visapkārt bija visi iespējamie multeņu un filmu tēli. Neviens te necenšas būt baigi smukais, visiem ir jautri, viens otru zobo, uzmundrina, katrs ir kaut ko uzģērbis, uzpucējis. Vienam aiz jostas aizbāzts snoopy sunīts, cits pārģērbies par benzīntanku. Netrūkst pielikto pliko dibenu, milzu krūšu un parūku. Topā ir zilie rūķīši (franču animācijas filmiņas varoņi Les Schtroumpfs) un Mikipeles. Pa pilnam Supermenu un Betmenu. Pa vidum ir tādas ogas kā 60-gadīgs onka - Sarkangalvīte, puisis - vīna muciņa, puiši ar ratiem, kuros ved mūziku uz visskaļāko un vīrs, kurš stumj ratiņus ar alus kastēm :D. Visapkārt jautrība, krāsaini tērpi, cilvēki netipiski maratonam nedomā par grūtumu, ērtu sporta tērpu, beržšanu, sviedriem utml. lietām - ka tik jautrāk. Un apbrīnojamais ir tas, ka arī tie traki ģērbtie dalībnieki finišē!!! Pie tam ~ 10 km ir "dusty road" t.i. zemes/akmeņu ceļš.
Ik pēc 1 km ir barotavas/dzirdinātavas/uzmundrinātavas - dod apelsīnus, banānus, keksus, cukuru, maizi, ūdeni un vīnu. Vīnu var baudīt sarkano, balto, rozā.. un gan no vienreizējām glāzēm, gan skaistām stikla glāzēm uz kājas! Vīnu gan mēs nedzērām, tuvu pie 30 grādu karstumā skrienot 42 km, veselais saprāts mums to neļāva. Bet netrūka tur cilvēku, kas stiprinājās ar vīniem un skrēja tālāk.
Tā kā nebiju nopietni trenējusies, pirms maratona jau mēnesi nebiju skrējusi un arī pirms tam treniņi bija 10 km 2-3 reizes nedēļā, es jutos ļoti lepna un gandarīta arī par veiktajiem 42 km. Bet par pasākumu kopumā - tur nav vispār šaubu - tas bija izdevies tik kruts! Finišā atkal gandrīz apraudājos no laimes :D
Lepnums un laime pēc maratona noskriešanas mūsu sejās neizmērojams... :)
Skaistākās galerijas, ko atradu par šī gada maratonu, ir skatāmas
šeit
Pēc maratona izskalojām drēbes
un Bordo kafejnīciņā ar baudu notiesājām saldējumu un creme brule. Manas vājības Francijā ir sidrs, creme brule un mīdijas. Arī šajā braucienā man izdevās nobaudīt tos visus mmmmmm....
Parīzē bijām nākošajā dienā pēc maratona, svētdienā. Mūsu spēki Parīzei bija minimāli. Nogājām lielu gabalu ar kājām no Gar de Lyon līdz pat Eifeļtornim. PIe Eifeļtorņa uzēdām ceptu kukurūzu
un tad ar metro atpakaļ uz viesnīcu. Un vienīgās dzīres uz ko bijām spējīgas, bija klāts galdiņš numuriņā - kaltēti tomāti, salāti, tunča salāti un sidrs un Lambrusco.
Tad 10 min paskatījāmies vietējo franču TV un devāmies laimīgi gulēt.
Nākošajā rītā ēdām nepārspējamas brokastis kafejnīcā uz stūra pretī Gar de Lyon stacijai. Es dabūju milzu omleti ar debešķīgi maigu sieru un šķiņķi, Ieva ceptas olas ar bekoniņu un 2 lielas baltas kafijas. Klāt svaiga franču maize ar sieru un džemu.
Praktiskā informācija (tie, kurus tas neinteresē, var šo sadaļu izlaist)
Dalības maksa bija 110 EUR + pieteicāmies pastas tusiņam iepriekšējā dienā par 45 EUR un pasūtījām skrējiena DVD 1 gab uz visām par 17 EUR.
Bija skaidrs, ka aviobiļetei uz Parīzi nevajadzētu būt īpaši dārgai un ātrvilciens Parīze-Bordo-Parīze pagājušajā Francijas ceļojumā maksāja ~35 Ls. Mums gan galu galā nesanāca ne tuvu ne tik lēti, sanāca ceļojums kopsummā diezgan sālīts, uz kādiem 500 Ls. Bet, tā kā šie maksājumi katrs bija savā mēnesī un, kad viena lieta jau samaksāta, - kā tad ņemsi un atteiksies... :)
Skaidrs, ka neparedzēti dārgas mūsu gadījumā bija biļetes - gan avio, gan TVG. Iespējams, ka TVG ātrvilciena biļetes būtu dabūtas daudz lētākas, ja mēs tās būtu pirkušas laicīgāk, kādus 3 mēnešus pirms brauciena.
Līdz braucienam visi e-pasti un drukātie materiāli, ko saņēmām no skrējiena organizatoriem bija franču valodā!!! Tikai 2 svarīgākie teikumi no visa bija uzrakstīti arī angliski. Vēl viņiem ir tāda specifika, ka jānosūta medicīnas sertifikāts, ka dakteris Tev atļauj skriet. Veidlapu atradām internetā un tas gāja cauri kā pa sviestu (lasiet starp rindām - viņi neko nepārbauda, saštancē pats sev tādu sertifikātu).
Skrējiens sestdienā. Tā kā skrējiens nav tuvu Parīzei, bet pie Bordo, nolēmām turp lidot ceturtdien, atpakaļ pirmdien. Lidojām ar airBaltic reisu Rīga-Parīze-Rīga, lai arī bija 2 akciju naktis laikā, kad lūkojām biļetes, nekas lētāks par 154 Ls nebija dabūjams uz mūsu izvēlētajiem datumiem.
Ātrvilcienam biļetes pirkām
TGV eiropas mājaslapā 90 Ls/cilvēkam. Šis vilciens Parīze-Bordo 600 km veic ~ 4 h. Pa ceļam var vērot Francijas lauku ainavas - smukās mazās mājiņas un laukus. Vilcienā komforta līmenis vidusmēra latvieti ļoti priecējošs.
Viesnīcas.Tas tik ir joks. Bordo rezervējām viesnīcu Mérignac (Bordo priekšpilsēta). Tā bija katastrofa. iebraucām Bordo 21:00, viesnīcu atradām plkst. 2-os naktī !!! Jo mēs rezervējot nebijām sapratušas, ka tas ir tik tālu no centra, priekšpilsētā un pat ne priekšpilsētas centrā, bet kaut kādā nomalē. Taksi izsaukt šajā priekšpilsētā nevarēja. Bet viss bija jauki - cilvēku nebija, maldījāmies pa privātmāju rajoniem un prasījām ceļu tiem 3 cilvēkiem, ko pa ceļam satikām. Mācība no šī - vienmēr līdzi izprintēt karti viesnīcas atrašanai.
Jau nākošajā rītā sarunājām, ka šeit vairs nepalilksim. Administratore bija ļoti laipna, piekrita un pati atrada un norezervēja mums piemērotu
viesnīcu pie pašas Bordo stacijas par tiem pašiem 30-40 Ls no cilvēka par nakti. Šī bija jauka komfortabla viesnīciņa. Un mums ērtā vietā, tur palikām 2 naktis.
Parīzē apmetāmies jau pirms 2.5 gadiem pārbaudītajā
viesnīciņā Hotel BEL ORANGER. Nekāds baigais luksus, bet priekš Parīzes lēti un pietiekoši normāli numuriņi.
Vēl iespaidus varat gūt
youtube, un palastīt
Kaspara piedzīvojumu Medokas maratonā. Vai Aigara Norda
aprakstā.
