Jaunais Francijas apceļošanas plāns !

Jaunais uzstādījums - max 50 km dienā.


I diena - galvenais uzdevums - ierasties Bordo, noīrēt riteņus un aizmīties ~ 50 km līdz Lacanau
II diena ~ 50 km no Lacanau uz leju pa slaveno veloceļu gar okeānu līdz atduramies pret Bassin d'Arcachon(nu, pats veloceļš visu laiku gar okeānu neiet gan.. mežš utml)
III diena - pārceļanies ar prāmi pār Bassin d'Arcachon, un tad ~ 40 km līdz Biscarrosse
IV diena Biscarrosse līdz a) Mimizan-Plage 40 km vai b) Contis-Plage 68 km Man nezkādēļ šķiet, ka būs a) variants...



V diena - jāsāk domāt par atpakaļceļu. Un šeit parādās 2 iespējas - ja gribās ļoti okeānu un ūdeņus vēl redzēt, tad atpakaļ apmēram pa to pašu ceļu, tik var Bassin d'Arcachon pa otru pusi apbraukt caur Biganos un Andernos-les_Bains, piemēram. Vai arī, ja gribās savādāku ainavu - iekšzemi arī redzēt, tad var mēģināt trāpīt uz citu veloceliņu Belin-Beliet vai Hostens. Tas gan sanāk tālāk, un vienu dienu ne pa speciālu veloceļu.
Tāpēc tālāk konkrēta plāna nav. Doma skaidra. Un jāskatās pēc pašsajūtas, vēlmēm un laika apstākļiem!

Un pārējās organizatoriskās lietas - Parīzē turp un atpakaļ ceļā nakšņojam viesnīcā, avio un TGV vilciena biļetes ir nopirktas. Par pārējām nakšņošanām skaidrs ir tikai tas, ka līdzi katrs ņem guļammaisu! :)
Šī brīža galvenā aktualitāte un problēma - nav atrasta riteņu noma Bordo! :(

Tukums-Roja-Tukums - LŪZUMA PUNKTS !!!

Šajā nedēļas nogalē bija paredzēts nopietns riteņbraukšanas pārbaudījums Francijas braucienam gatavojoties...
Tas arī sanāca. Grandiozs riteņbraukšanas pasākums ar ļoti spilgtu, sulīgu, sūru, norūdošu pieredzes gūšanu.

Plāniņš bija - ar vilcienu līdz Tukumam, tālāk pa kartē redzamajiem ceļiem, kuri šķiet ideāli, jo nav lielās šosejas, bet nav arī baigi maziņie, līdz Kaltenei pie Rojas, nakšņošana viesu mājā Akmeņi, nākošajā dienā ar riteņiem pa jūras pusi atpakaļ uz Tukumu un Tukums-Rīga ar vilcienu.


View Larger Map

Sākums gāja kā pa sviestu :) tas sākums, kas ar vilcienu.... :D



Tukumā iegājām informācijas centrā, izpētījām karti un principā visvairāk bažījāmies par Talsu pauguraini un sapratām, ka tie skaistie ceļi, kuri nav ne par lielu, ne par mazu, ir grants seguma. Tas izbrīnīja, bet nu ne pārāk satrauca... Vietējā Narvesenā padzērām pa Cafe late, apēdām pa hotdogam un devāmies ceļā.

No Tukuma izbraucot uzskrējām pirmajam ievērības cienīgajam apskates objektam - vietējai sauso atkritumu izgāztuvei.



Skats graujošs. Muti pavēruši paskatījāmies, safočējām un braucām tālāk.
Ceļam griežoties uz Zentenes pusi, ainava kļuva mierīga, tukša, šur tur pa lauku māju pudurim, visapkārt plaši labības, rapšu lauki, pļavas. Smaržoja ceriņi, rapši, priežu meži un kūtis.



vispār jau man patika...
bet bijām tā nomuļļājušies pa Tukuma pauguraini, ka Zentenē bijām jau nomocījušies, saguruši, bet vinnēti bij tik 25 km, - priekšā vēl paredzēti ~ 70.
Otrais ceļojuma apskates objekts bija Zentenes pils. Otrais un pēdējais - un kā pamanījāt, - mēs apskatījām tikai tos objektus, kurus pa ceļam vispār nebija iespējams nepamanīt.



Tur arī atpūtāmies, iestiprinājāmies - Dacei bij ļoti garšīgas končiņas :)



un devāmies tālāk. Tika pieņemts radikāls taktisks lēmums - nebraukt vairs pa nevienu grants ceļu, tikai pa asfaltētajiem... lai arī sanāk vairāk km, tomēr nenomocīsimies tā un veiklāk tiksim galā. Un tad sākās nebeidzams mokošs ceļš. Pūta ļooooti stiprs sānvējš. Un mūsu optimisms un dzīvotprieks ruka ar katru km. Vairāk bilžu turpceļā arī nav šī paša iemesla pēc. Dacīte sāka sagurt pirmā. Viņas raitais ripojiens kļuva vārgs un sāka vīties pa nomali uz grāvja pusi. Pēc ilgas iekšējās cīņas mēs nonācām pie fiziski un morāli veselīga lēmuma izsaukt taksi no Talsiem, lai viņa paspētu uz autobusu Talsi-Roja. Tas prasīja nieka 7ls un 10 min. Mēs ar Miķeli turpinājām ceļu. Tā kā Santa mācību dēļ arī iebrauca Rojā ar pēcpusdienas autobusu un riteni padusē atpakaļceļam, mums visiem bija paredzēts laimīgi tikties galamērķī viesu mājā.
Stāsts sāk ievilkties. Vējš, nogurums, ceļi tā kā sāp, vējš, ļoti stiprs vējš, ceļš garš... Dacīte vēl ar riteni devās ceļā no Talsiem, un palika autobusa pieturā Egļi, kur iesēdās autobusā Talsi-Roja. Mēs turpinājām ceļu, pie Talsiem pagriežoties Rojas virzienā vējš sanāca tieši pretī. Sajūta, ka minies uz baika sporta zālē, jo uz priekšu neripo... Valdemārpilī iepirkām ūdeni un šokolādes batoniņus 6 gb, turpinājām mīties... Vējš, nogurums, ceļi tā kā sāp, vējš, ļoti stiprs vējš, ceļš garš... es kļuvu īgna, nevarēju vairs saprast - paraudāt vai pakliegt. Miķelis padevās liktenim, un kā ambulances mašīna maratonos aiz pēdējā dalībnieka lēni ripinājās man līdzi. Es tāpat kā Dacīte pirms Talsiem sāku ripot arvien lēnāk un lēnāk. Līdz 15 km pirms Rojas tapa galīgi skaidrs, ka ir jāsauc taksis. Līdz Kaltenei taksis maksāja 15 Ls. Bet mums jau bija vienalga.

Un tur jau mēs laimīgi satikāmies - viesu mājā Akmeņi! Santa ļoti gribēja iet uz jūru. Jūra bija turpat pāri ceļam - redzama! Bet neviena līdzi gājēja nez kāpēc neatradās... Vēl Santa brīnījās, kāpēc mēs bez naudas esam ieradušies :D :D :D uz ko mēs burkšķējām, ka takši un autobuss nebija paredzēti, protams...





Tika skaitīti nobrauktie km, bet rēķināšana nevedās un versijas grozījās no 45 - 125 km... Nomazgājāmies, paēdām vakariņas,



pasūtījām 6*1.5 l sidrus, izdzērām knapi 2 pudeles :) un gājām gulēt.


View Larger Map

Atpakaļceļš bija medusmaize - ātri, 100% asfalta, praktiski nekāda vēja. Pa ceļam benzīntanks, kur uzlādēties ar kafiju



Engure, kur beidzot apciemot jūru un pieēsties milzu pusdienas





un atpūtināt kājeles



Engure-Tukums, un tad jau vilcienā laimīgais ceļš mājup



Un mājāsatvestā galvenā atziņa -
galvenie nokaujošie aspekti ir:
VĒJŠ, APDEGUMI, RELJEFS, NEPIEMĒROTS CEĻA SEGUMS

Secinājums: kā šajā praktiskajā nodarbībā tika pierādīts, - pietuvojoties fizisko un morālo spēku robežai stipri zūd dzīvotprieks un vēlme izzināt apkārtni. Tāpēc Francijas braucienam ir jauns uzstādījums - dienā ne vairāk par 50 km. Lai izdotos izjust vietējo kolorītu, atmosfēru, nobaudīt sidrus un vīnus noprovēt, jūras veltes pieēsties, sierus, gaļas un visu citu, ko vien tur piedāvās. Lai ir aŗi laiks pasēdēt un neko nedarīt. Un man šķiet, ka uztura ziņā arī varētu mierīgākā tempā sanākt sakarīgāk... jo tik daudz visādu mēslu kā šitajās 2 dienās, es sen nebiju saēdusies (ar to es domāju visus tos snikerus, hotdogus utml)

P.S. un jā - kompānijai lielā uzslava!!!

Rīgas maratons 2008

Tas ir paveikts! Mans pirmais maratons!!! Ar to arī ļoti lepojos!
Un ar visiem citiem, kuri saņemās vienalga uz kādām distancēm.

Laiki maratona distancē:
Līga Ozoliņa F118 04:38:33.20
Ieva Eglīte F119 04:55:21.10
Zane Bērziņa F161 04:55:21.25



pusmaratona distancē
Jānis Bērziņš 1326 01:45:09.20

minimaratonā pieminēšu
Baibu F2182 00:40:16.30



Dacīti F2191 00:48:38.70



un Roju, kurš savu 6 g.v. noskrēja minimaratonu 00:45:51 !!!
un manu brāli Mārtiņu 1086 00:29:12.95 , kuru pieteicu, lai izbauda sacensību atmosfēru

Atbalstītāji bija lieliski, labu emociju kaudzēm, saorganizēts tā, ka nekā netrūka!!!
un tie 50-70-gadīgie ..... visu cieņu! atkārtošos, bet teikšu, ka es gribu tā novecot! - skrienot maratonus :)

Rīga-Lapmežciems-Rīga ~ 90 km jeb viens sasodīti labs svētdienas sākums

vairāk šī būs tā kā fotoreportāža, jo rakstīt diži daudz nav ko.. Izbrauciens bija ieplānots kā pirmā pārbaude gatavojoties (fiziski un morāli) Francijas braucienam.
Sākumā dažas tehniskas problēmas un ārkārtas inženiertehniskie risinājumi...



Izbraucām plkst.6:00, ar domu viltīgi izmukt no aktīvas satiksmes :D to mēs sasniedzām, bet neierēķinājām, ka šajā gadalaikā plkst. 6-os ārā ir ap nulle grādiem. Vienīgā atbilstoši ģērbtā bija Dacīte!! Pārējiem gāja švaki.... Es līdz Jūrmalai braucot domāju, ka nu reiz man būs mācība (jo parasti šķībi skatos uz tiem, kas līdzi ņem kādu džemperīti, papildus bikses, termosu un man vienmēr licies, ka varu stāvēt pāri tādām zemes lietām kā "dubults neplīst" utml). Jutos briesmīgi... rokas atsala tā, ka sāpēja. Uz Lielupes tilta bija pirmais kaifs... upe izskatījās kā no interneta izcelta - pilnīga Photoshopa bilde realitātē..







Glāba mūs zolīda kafejnīca Jūrmalā, kura jau 8:00 laipni gaidīja klientus ar karstu soļanku, tēju un Melno balzamu!





Nākošais glābējs bija Statoil, kurš gan negodīgi nav fiksēts kadrā, kaut gan glāba mūs arī atpakaļceļā. Turp braucot iegādājāmies saimniecības cimdus par 0,44 Ls, kuri glāba mūsu atmiršanai nolemtos pirkstiņus. Atpakaļceļā karsta kafija un šokolādes batoniņi bija neatliekamās palīdzības komplekts. Bet visā braucienā kompānija sevi pierādīja kā humoru nezaudējoša un optimisma pilna pāri visām grūtībām!!!

Un tad jau bij klāt galamērķis Lapmežciems!!!



ievērtējiet lepnuma pilnās sejas un arī baltos cimdiņus :)
Izrādījās gan, ka bijām maldināti un īstā zivju pirkšanas vieta nemaz Lapmežciemā nav!!!! Tika pieņemts negaidīts lēmums doties tālāk! Uz Ragaciemu.
Tur atradām īsto zivju tirdziņu, sejas kļuva vēl laimīgākas...



un devāmies pie jūras ieturēt pusdienas









Atpakaļbraucot spīdēja saule, smaržoja priežu meži, pašiem bija silti, grūti un temps kļuva lēnāks un lēnāks..

interesanti arī tas, ka, piemēram, šādas neko diži neizsakošas ainavas, kādu pilnas ir visas jūras piekrastes Latvijā, protams, ir nofotografētas





bet laimīgās stundas Statoil, helihoptera nolaišanās un pacelšanās Lapmežciema pludmalē un mana nožaušanās Jūrmalas dzelzceļa pārbrauktuvē ir palikušas ārpus kadra, jo fotoaparāts ir dziļi somā, enerģijas līkne ļoti mainīga un pārsvarā katrs noņēmies ar savām akūtajām problēmām kuru šādos braucienos netrūkst - sāpošs dibens, kājas, mazo darīšanu kārtošanas vietas meklējumi utml :)

P.S. viena interesanta lieta, ar ko Lapmežciems tomēr izceļas pārējo jūras ciemu vidū - viņiem tur ir tāda peldošā pirtiņa tieši jūrā...

skriešanas drudzis sākas!!!!

jipīiii - jēee!!! Maratonu info sāk iebirt, daži jau piereģistrējušies grandioziem izaicinājumiem (Zanīte augustā skries Monblana ultramaratonu!!! 90 km/24 h), bet mēs blociņos ierakstam 11.05.2008. Tartu foršo skrējieniņu pa meža takām un 18.05.2008. Rīgas maratons! vēl viens links
Tā ka - jātrennējas, jātrennējas!!!!
Minimaratonam jau reģistrēta Dacīte, Kitija, mans brālis.. Pusmaratonam kolēģe Ingrīda sarunāta, bet pati briestu pirmajam maratonam dzīvē :) un Ieva trešajam
Sāku rakstīt treniņu dienasgrāmatu adidas lapiņā .. noder

gatavošanās ekstrēmi optimistisku amatieru veloiebrukumam Francijas Akvatānijas reģionā!

Dalībnieki: Līga, Miķelis, Kitija, Kristīne, Dacīte, Santa
izdevumi: aviobiļetes turp-atpakaļ 58 Ls/pers
kempingi 5-20 EUR/dienā/pers - rēķinot pēc maksimuma 200 EUR visam braucienam (ja paliek teltī, tad iespējams būs stipri lētāk. Šis cipars rēķināts pēc maksimuma)
ātrvilciens Parīzes lidosta-Bordo-Parīzes lidosta ~ 30 Ls/pers (jāatceras rezervēt laikus - 3 mēn iepriekš)
riteņu īre ~ 100 EUR/visam braucienam
ēšana un dzeršana .... :))))))))))))) (jūras veltes, vietējā virtuve, anīsu kandža, vīni, vīni, vīni un viņu nesalīdzināmi gardie sidri!)
Bordo ir astotā lielākā pilsēta, slavena ar saviem vīniem. Apskates vērtas ir arī Galjenas pils drupas, Lielais teātris, Sv. Andrē baznīca, Kaijo Triumfa arka. info avots šeit

darbības plāns - ielidojam Parīzē, paliekam tur pa nakti (tas ir arī došības pēc, lai nezaudētu ātrvilciena biļetes, ja nu kāds reiss pārceļas. BET - tā kā starp mums ir daži, kas Parīzi nav redzējuši.. tad kā tad bez tās..), apskatam, ko paspējam, ar ātrvilcienu nākošajā dienā dodamies uz Bordo, tur īrējam riteņus, braucam savu super truper maršrutu - sākotnējais uzstādījums ir vidēji 70 km/dienā t.i. 4 h normālā tempā (~17/18 km/h)) (Atlantijas okeāns!!! mazo ciemu burvība un viena no labākajām virtuvēm pasaulē ...mmmmm.... ) Bordo nododam riteņus, ar ātrvilcienu atpakaļ uz Parīzes lidostu - Rīga - nākamajā nedēļas nogalē Fontaine Festival Liepājā :D

TĀ, IR TAPIS MARŠRUTS:
I diena ielidojam Parīzē vēl arvien nav skaidrības par to, ko vispār gribam redzēt Parīzē...
II diena Parīze-Bordo-Lacanau-Ocean 65 km - no rīta ar ātrvilcienu uz Bordo - īrējam riteņus un dodamies ceļā. No Bordo pa taisno (pa vienu no speciālajām velo trasēm) uz Atlantijas okeānu, kur mūs gaida grandiozs dabas apskates objekts - La Cote d'Argent jeb Sudraba krasts un Eiropā lielākā smilšu kāpa
III diena Lacanau-Ocean - Arcachon - Biscarrosse 92 km
minam pamatīgu gabalu pa franču izslavēto okeāna līnijas velomaršrutu, ar laiveli pārceļamies pār bassin d'Arcachon lagūnu un ceram nobaudīt izslavētās jūras veltes
IV diena Biscarrosse - Vieux-Boucau 86 km tipiski elpu aizraujoši okeāna pludmaļu skati
V diena Vieux-Boucau - Capbreton - Dax 56 km pametam Atlantijas okeānu un dodamies iekšzemē. Visas nogurušās ķermeņa daļas priecējoši mazi km paredzēti un galapunkts Francijas otrā slavenākā karsto avotu kūrortpilsēta, kurā veldzēt sasāpējušās ekstremitātes
VI diena Dax - Mont-de-Marsan 60 km šeit mums vajadzētu pāriet no jūras veltēm uz iekšzemes labumiem - izslavētajiem sieriem un gaļas ēdieniem un ieraudzīt kalnus ! (es ceru...) vēršu sezona laikam vēl nebūs sākusies
VII diena Mont-de-Marsan - Labrit - Sore - Saint-Symphorien 70 km šis posms neved vairs pa velotrsei un kartē aizdomīgs reljefiņš iezogas.., bet iebraucot Saint-Symphorien mēs atkal tai pievienojamies un tā ved mūs atpakaļ līdz pat Bordo
VIII diena Saint-Symphorien - Arès 70 km atkal pie lagūnas, okeāna tuvums un pirmspēdējā brauciena diena
IX diena Arès - Bordaux 70 km finišs - nododam riteņus, apskatīt Bordo vairs nav spēka un laika - kāpjam vilcienā un braucam uz Parīzi
X diena Parīze - Viļņa - Rīga



kopā ar riteņiem 8 dienās 569 km t.i. vidēji dienā 71 km
hmmm... ja ir bailīgi, ka beigās pārāk saspringti - pēdējā dienā 70 km, jānodod riteņi, tad vēl jātrāpa ar ātrvilcienu uz Parīzi... nu tad ir variants apvienot V un VI dienas vienā :) . Nu, ok - ir vēl plāns B un C. Plāns B - nebraukt skatīt lagūnu, bet gan no Saint-Symphorien doties pa labi, kur vēl redzamas 2 velomaršrutu trasītes un caur Sauveterre-de-Guyenne līdz Bordo ir 98 km. Plāns C - pa taisno no Saint-Symphorien uz Bordo ir 51 km !!! un tas ir ļoti labs plāns C, ja nu gadījumā būs galīgā dimbā ar mūsu spēkiem un dzīvesprieku :/


lidojam uz un no Viļņas ar propelleru lidmašīnu - redzama linkā Tautā gan runā, ka uz Viļņu lidojošās esot ar oglēm darbināmas :D

savukārt Viļņa-Parīze-Viļņa ir Boeing 737-500

paredzamie laikapstākļi - mākoņaini, mēdz būt lietus, vidējā diennakts t ~ 20 C (piem, dienā ~20-29, naktī ~ 12-14 grādi) spiest šeit :)

jānopērk ceļojuma apdrošināšana (lidostā, ~ 10 Ls/pers)

lidojam tikai ar rokasbagāžām?

līdzi:
PASE
īpašais pases čehols :) - drošs pret lietu un nozaudēšanu - piesienams vai pielīmējams pie ādas :D un savā starpā jāapmainās ar pases kopijām
vazelīns
telts, guļammaiss ??? VAI NEVAR IZTIKT BEZ?
pārtika - vai kāds domā, ka jāņem?
ritenim somas
ritenim kameras u.c. pribambasi
lietusjaka (tie polietilēna mētelīši nav ērtākie riteņbraukšanai)
2 kārtas drēbju un apavu (botas+čības)
karte (vismaz viena)
svarīgākās frāzes franču val. :) "man lūdzu kaut ko alkoholisku", "man lūdzu bezalkaholisku" "kur šeit tualete?" "vai šis ceļš ved uz ..?" "man lūdzu lielāko un lētāko porciju"
fotoaparāts un baterijas, kartes, ūdensnecaurlaidīgs čehols
min. aptieciņa (pretsāpju tabletes)
zeķes
apenes
peldkostīms
jāizrēķina, kam tajā laikā vajag "pamperus"
pulkstenis ! (ja ir mob. vai vajag? un vai vajag mob?)
glikozes batoniņi/karotīns/protaīns ?
zobu birste/pasta
saulesbrilles
prezenti (pastkartes, Melno Balzanu nestiepsim takš)

Rīga-Engure-Rīga divatā uz divriteņiem 11/12.08.2007.

PLĀNS BIJA:
Izbraukšana gan turp, gan atpakaļ ieplānota 4:00 (gan jau sanāks kādos 4:30), lai tiktu pēc iespējas tālāk bez hiperaktīvās autoplūsmas.
Ceļš - pa veloceliņu līdz Jūrmalai, tālāk pa to šoseju, kas vijas gar jūras malu.
Nakšņosim viesnīciņā Engurē, ja vien kaut kur pa ceļam nepakritīsim uz celīša... :D Līdzi ņemamo mantu saraksts jau gatavs, visam vajadzētu būt štokos.
P.S. Rīga-Engure = ~ 70 km, tātad t.i. 70 km turp, 70 km atpakaļ

SANĀCA:
Izbraukšana no mājām tikai 6:00



Izbraukšana no Rīgas 7:30 :D :D :D neatradām veloceliņa sākumu (nebijām par to piedomājuši, jo likās, ka nu to jau nu gan mēs zinam :D, bet no rīta ar saprašanu švaki... Sākumā aizvedu mūs gar kaut kādu kreiso dzelzceļu, tad bijām nonākuši Iļģuciema dziļumā un ar pirmo suņu ārāvedēju padomiem un Lattelecom būdiņu karšu palīdzību galu galā trāpījām uz veloceliņa Rīga-Jūrmala sākumgalu :) )
Veloceliņš Rīga-Jūrmala klasisks, bez pārsteigumiem. Diezgan ātrā tempā tikām ārā no Jūrmalas un turpinājām ceļu pa šosejai paralēlajiem gājēju/velo ceļiem. Kad tie kļuva nebaudāmi, braucām pa šosejas malu. Līdz tam laikam autobraucēji ar bij pamodušies, bet nesūdzamies... šoferīši bija samērā mierīgi, lidojošie braucēji gadījās reti, bet nu šosejas pašas kvalitāte mijas starp ciešamu un pabriesmīgu. Pirmkārt, tā ir par šauru, lai blakus riteņbraucējiem samainītos smagais vai autobuss ar pretimbraucošo. Otrkārt, tā ir lāpīta kā tāda mūžveca vilnas zeķe un tuvojoties Engurei parādās uz augšu uzbīdītas, uzbrauktas asfalta malas, pa kurām nevar pabraukt. Reizēm man psiholoģiski sāka vilkt uz granti vai grāvi, bet saņēmos un viss bija ok. ja kas - arī par suņiem (un to saimniekiem) var teikt tikai labāko - visi bija kulturāli un par riteņbraucējiem neizrādīja lieku interesi.



Engurē nonācām 12:00. Apmetāmies villa "Elizabete". Lai arī šosejas pašā malā un pašā ciema centrā, vietiņa ļoti mierīga un omulīga, jutāmies gaidīti un netraucēti.
Aizgājām paēst uz kafejnīcu "Pirāts", kaut arī pēctam izrādījās, ka īstā vieta, kur Engurē jāēd ir "Būda", kas ir tieši pretī "Elizabetei".



Un pēc ēšanas gājām nosnausties un atjaunot spēkus uz kādām 3 h...
Tad devāmies ciemos pie radiņiem, pa ceļam apskatījām vietējās aktivitātes un izlasījām diskotēku afišas.



Aizgājām līdz jūrai. Kas nezin, - Engurē jūra ir ar lieliem akmeņiem un vietām ļoti leknām jūrasszāļu audzēm :)
Pēctam sakārtojām mantas nākošajam rītam.





kārtīgi izkarsējāmies saunā, iedzērām pa aukstam alum un gājām čučēt.

no rīta ... skaļi dziedāja gailis!!! (ļoti kaitinoši pilsētnieka ausīm un nervu sistēmai.. )
6:00 cēlāmies, taisījām brokastis...





nē, jau ne.. :D kādas brokastis 6:00 no rīta!!!???? :D
padzērām tēju tikai...





un posāmies ceļā!



7:00 izbraucām no Engures. Man nedaudz sāpēja ceļgals un diezgan sāpīgs un sašutis bij pakaļgals, tāpēc tempu mājupceļā ieturējām lēnāku.
Kopumā secinājām, ka 70 km mierīgi var 5 h aizbraukt. Ar visām mazo vajadzību, paēšanas, jūras apskatīšanas un izstaipīšanās pieturiņām. Doma, ka jāizbrauc cik vien agri no rīta spēj sataisīties, arī pierādījās! Tas ir ļoti pareizi, ja grib izvairīties no aktīvas mašīnu plūsmas un karstas saules!
Lapmežciemā bij nekārtības notikušās - lapsa bij notriekta uz gājēju pārejas!!!

P.S. bildes ir tieši tādas, kādas parasti sanāk, ja brauc tikai divatā :D Kopbilžu un skata no malas nav!