jipīiii - jēee!!! Maratonu info sāk iebirt, daži jau piereģistrējušies grandioziem izaicinājumiem (Zanīte augustā skries Monblana ultramaratonu!!! 90 km/24 h), bet mēs blociņos ierakstam 11.05.2008. Tartu foršo skrējieniņu pa meža takām un 18.05.2008. Rīgas maratons! vēl viens links
Tā ka - jātrennējas, jātrennējas!!!!
Minimaratonam jau reģistrēta Dacīte, Kitija, mans brālis.. Pusmaratonam kolēģe Ingrīda sarunāta, bet pati briestu pirmajam maratonam dzīvē :) un Ieva trešajam
Sāku rakstīt treniņu dienasgrāmatu adidas lapiņā .. noder
piektdiena, 2008. gada 15. februāris
ceturtdiena, 2008. gada 7. februāris
gatavošanās ekstrēmi optimistisku amatieru veloiebrukumam Francijas Akvatānijas reģionā!

Dalībnieki: Līga, Miķelis, Kitija, Kristīne, Dacīte, Santa
izdevumi: aviobiļetes turp-atpakaļ 58 Ls/pers
kempingi 5-20 EUR/dienā/pers - rēķinot pēc maksimuma 200 EUR visam braucienam (ja paliek teltī, tad iespējams būs stipri lētāk. Šis cipars rēķināts pēc maksimuma)
ātrvilciens Parīzes lidosta-Bordo-Parīzes lidosta ~ 30 Ls/pers (jāatceras rezervēt laikus - 3 mēn iepriekš)
riteņu īre ~ 100 EUR/visam braucienam
ēšana un dzeršana .... :))))))))))))) (jūras veltes, vietējā virtuve, anīsu kandža, vīni, vīni, vīni un viņu nesalīdzināmi gardie sidri!)
Bordo ir astotā lielākā pilsēta, slavena ar saviem vīniem. Apskates vērtas ir arī Galjenas pils drupas, Lielais teātris, Sv. Andrē baznīca, Kaijo Triumfa arka. info avots šeit
darbības plāns - ielidojam Parīzē, paliekam tur pa nakti (tas ir arī došības pēc, lai nezaudētu ātrvilciena biļetes, ja nu kāds reiss pārceļas. BET - tā kā starp mums ir daži, kas Parīzi nav redzējuši.. tad kā tad bez tās..), apskatam, ko paspējam, ar ātrvilcienu nākošajā dienā dodamies uz Bordo, tur īrējam riteņus, braucam savu super truper maršrutu - sākotnējais uzstādījums ir vidēji 70 km/dienā t.i. 4 h normālā tempā (~17/18 km/h)) (Atlantijas okeāns!!! mazo ciemu burvība un viena no labākajām virtuvēm pasaulē ...mmmmm.... ) Bordo nododam riteņus, ar ātrvilcienu atpakaļ uz Parīzes lidostu - Rīga - nākamajā nedēļas nogalē Fontaine Festival Liepājā :D
TĀ, IR TAPIS MARŠRUTS:
I diena ielidojam Parīzē vēl arvien nav skaidrības par to, ko vispār gribam redzēt Parīzē...
II diena Parīze-Bordo-Lacanau-Ocean 65 km - no rīta ar ātrvilcienu uz Bordo - īrējam riteņus un dodamies ceļā. No Bordo pa taisno (pa vienu no speciālajām velo trasēm) uz Atlantijas okeānu, kur mūs gaida grandiozs dabas apskates objekts - La Cote d'Argent jeb Sudraba krasts un Eiropā lielākā smilšu kāpa
III diena Lacanau-Ocean - Arcachon - Biscarrosse 92 km
minam pamatīgu gabalu pa franču izslavēto okeāna līnijas velomaršrutu, ar laiveli pārceļamies pār bassin d'Arcachon lagūnu un ceram nobaudīt izslavētās jūras veltes
IV diena Biscarrosse - Vieux-Boucau 86 km tipiski elpu aizraujoši okeāna pludmaļu skati
V diena Vieux-Boucau - Capbreton - Dax 56 km pametam Atlantijas okeānu un dodamies iekšzemē. Visas nogurušās ķermeņa daļas priecējoši mazi km paredzēti un galapunkts Francijas otrā slavenākā karsto avotu kūrortpilsēta, kurā veldzēt sasāpējušās ekstremitātes
VI diena Dax - Mont-de-Marsan 60 km šeit mums vajadzētu pāriet no jūras veltēm uz iekšzemes labumiem - izslavētajiem sieriem un gaļas ēdieniem un ieraudzīt kalnus ! (es ceru...) vēršu sezona laikam vēl nebūs sākusies
VII diena Mont-de-Marsan - Labrit - Sore - Saint-Symphorien 70 km šis posms neved vairs pa velotrsei un kartē aizdomīgs reljefiņš iezogas.., bet iebraucot Saint-Symphorien mēs atkal tai pievienojamies un tā ved mūs atpakaļ līdz pat Bordo
VIII diena Saint-Symphorien - Arès 70 km atkal pie lagūnas, okeāna tuvums un pirmspēdējā brauciena diena
IX diena Arès - Bordaux 70 km finišs - nododam riteņus, apskatīt Bordo vairs nav spēka un laika - kāpjam vilcienā un braucam uz Parīzi
X diena Parīze - Viļņa - Rīga

kopā ar riteņiem 8 dienās 569 km t.i. vidēji dienā 71 km
hmmm... ja ir bailīgi, ka beigās pārāk saspringti - pēdējā dienā 70 km, jānodod riteņi, tad vēl jātrāpa ar ātrvilcienu uz Parīzi... nu tad ir variants apvienot V un VI dienas vienā :) . Nu, ok - ir vēl plāns B un C. Plāns B - nebraukt skatīt lagūnu, bet gan no Saint-Symphorien doties pa labi, kur vēl redzamas 2 velomaršrutu trasītes un caur Sauveterre-de-Guyenne līdz Bordo ir 98 km. Plāns C - pa taisno no Saint-Symphorien uz Bordo ir 51 km !!! un tas ir ļoti labs plāns C, ja nu gadījumā būs galīgā dimbā ar mūsu spēkiem un dzīvesprieku :/
lidojam uz un no Viļņas ar propelleru lidmašīnu - redzama linkā Tautā gan runā, ka uz Viļņu lidojošās esot ar oglēm darbināmas :D
savukārt Viļņa-Parīze-Viļņa ir Boeing 737-500
paredzamie laikapstākļi - mākoņaini, mēdz būt lietus, vidējā diennakts t ~ 20 C (piem, dienā ~20-29, naktī ~ 12-14 grādi) spiest šeit :)
jānopērk ceļojuma apdrošināšana (lidostā, ~ 10 Ls/pers)
lidojam tikai ar rokasbagāžām?
līdzi:
PASE
īpašais pases čehols :) - drošs pret lietu un nozaudēšanu - piesienams vai pielīmējams pie ādas :D un savā starpā jāapmainās ar pases kopijām
vazelīns
telts, guļammaiss ??? VAI NEVAR IZTIKT BEZ?
pārtika - vai kāds domā, ka jāņem?
ritenim somas
ritenim kameras u.c. pribambasi
lietusjaka (tie polietilēna mētelīši nav ērtākie riteņbraukšanai)
2 kārtas drēbju un apavu (botas+čības)
karte (vismaz viena)
svarīgākās frāzes franču val. :) "man lūdzu kaut ko alkoholisku", "man lūdzu bezalkaholisku" "kur šeit tualete?" "vai šis ceļš ved uz ..?" "man lūdzu lielāko un lētāko porciju"
fotoaparāts un baterijas, kartes, ūdensnecaurlaidīgs čehols
min. aptieciņa (pretsāpju tabletes)
zeķes
apenes
peldkostīms
jāizrēķina, kam tajā laikā vajag "pamperus"
pulkstenis ! (ja ir mob. vai vajag? un vai vajag mob?)
glikozes batoniņi/karotīns/protaīns ?
zobu birste/pasta
saulesbrilles
prezenti (pastkartes, Melno Balzanu nestiepsim takš)
pirmdiena, 2007. gada 13. augusts
Rīga-Engure-Rīga divatā uz divriteņiem 11/12.08.2007.
PLĀNS BIJA:
Izbraukšana gan turp, gan atpakaļ ieplānota 4:00 (gan jau sanāks kādos 4:30), lai tiktu pēc iespējas tālāk bez hiperaktīvās autoplūsmas.
Ceļš - pa veloceliņu līdz Jūrmalai, tālāk pa to šoseju, kas vijas gar jūras malu.
Nakšņosim viesnīciņā Engurē, ja vien kaut kur pa ceļam nepakritīsim uz celīša... :D Līdzi ņemamo mantu saraksts jau gatavs, visam vajadzētu būt štokos.
P.S. Rīga-Engure = ~ 70 km, tātad t.i. 70 km turp, 70 km atpakaļ
SANĀCA:
Izbraukšana no mājām tikai 6:00

Izbraukšana no Rīgas 7:30 :D :D :D neatradām veloceliņa sākumu (nebijām par to piedomājuši, jo likās, ka nu to jau nu gan mēs zinam :D, bet no rīta ar saprašanu švaki... Sākumā aizvedu mūs gar kaut kādu kreiso dzelzceļu, tad bijām nonākuši Iļģuciema dziļumā un ar pirmo suņu ārāvedēju padomiem un Lattelecom būdiņu karšu palīdzību galu galā trāpījām uz veloceliņa Rīga-Jūrmala sākumgalu :) )
Veloceliņš Rīga-Jūrmala klasisks, bez pārsteigumiem. Diezgan ātrā tempā tikām ārā no Jūrmalas un turpinājām ceļu pa šosejai paralēlajiem gājēju/velo ceļiem. Kad tie kļuva nebaudāmi, braucām pa šosejas malu. Līdz tam laikam autobraucēji ar bij pamodušies, bet nesūdzamies... šoferīši bija samērā mierīgi, lidojošie braucēji gadījās reti, bet nu šosejas pašas kvalitāte mijas starp ciešamu un pabriesmīgu. Pirmkārt, tā ir par šauru, lai blakus riteņbraucējiem samainītos smagais vai autobuss ar pretimbraucošo. Otrkārt, tā ir lāpīta kā tāda mūžveca vilnas zeķe un tuvojoties Engurei parādās uz augšu uzbīdītas, uzbrauktas asfalta malas, pa kurām nevar pabraukt. Reizēm man psiholoģiski sāka vilkt uz granti vai grāvi, bet saņēmos un viss bija ok. ja kas - arī par suņiem (un to saimniekiem) var teikt tikai labāko - visi bija kulturāli un par riteņbraucējiem neizrādīja lieku interesi.

Engurē nonācām 12:00. Apmetāmies villa "Elizabete". Lai arī šosejas pašā malā un pašā ciema centrā, vietiņa ļoti mierīga un omulīga, jutāmies gaidīti un netraucēti.
Aizgājām paēst uz kafejnīcu "Pirāts", kaut arī pēctam izrādījās, ka īstā vieta, kur Engurē jāēd ir "Būda", kas ir tieši pretī "Elizabetei".

Un pēc ēšanas gājām nosnausties un atjaunot spēkus uz kādām 3 h...
Tad devāmies ciemos pie radiņiem, pa ceļam apskatījām vietējās aktivitātes un izlasījām diskotēku afišas.

Aizgājām līdz jūrai. Kas nezin, - Engurē jūra ir ar lieliem akmeņiem un vietām ļoti leknām jūrasszāļu audzēm :)
Pēctam sakārtojām mantas nākošajam rītam.


kārtīgi izkarsējāmies saunā, iedzērām pa aukstam alum un gājām čučēt.
no rīta ... skaļi dziedāja gailis!!! (ļoti kaitinoši pilsētnieka ausīm un nervu sistēmai.. )
6:00 cēlāmies, taisījām brokastis...


nē, jau ne.. :D kādas brokastis 6:00 no rīta!!!???? :D
padzērām tēju tikai...


un posāmies ceļā!

7:00 izbraucām no Engures. Man nedaudz sāpēja ceļgals un diezgan sāpīgs un sašutis bij pakaļgals, tāpēc tempu mājupceļā ieturējām lēnāku.
Kopumā secinājām, ka 70 km mierīgi var 5 h aizbraukt. Ar visām mazo vajadzību, paēšanas, jūras apskatīšanas un izstaipīšanās pieturiņām. Doma, ka jāizbrauc cik vien agri no rīta spēj sataisīties, arī pierādījās! Tas ir ļoti pareizi, ja grib izvairīties no aktīvas mašīnu plūsmas un karstas saules!
Lapmežciemā bij nekārtības notikušās - lapsa bij notriekta uz gājēju pārejas!!!
P.S. bildes ir tieši tādas, kādas parasti sanāk, ja brauc tikai divatā :D Kopbilžu un skata no malas nav!
Izbraukšana gan turp, gan atpakaļ ieplānota 4:00 (gan jau sanāks kādos 4:30), lai tiktu pēc iespējas tālāk bez hiperaktīvās autoplūsmas.
Ceļš - pa veloceliņu līdz Jūrmalai, tālāk pa to šoseju, kas vijas gar jūras malu.
Nakšņosim viesnīciņā Engurē, ja vien kaut kur pa ceļam nepakritīsim uz celīša... :D Līdzi ņemamo mantu saraksts jau gatavs, visam vajadzētu būt štokos.
P.S. Rīga-Engure = ~ 70 km, tātad t.i. 70 km turp, 70 km atpakaļ
SANĀCA:
Izbraukšana no mājām tikai 6:00

Izbraukšana no Rīgas 7:30 :D :D :D neatradām veloceliņa sākumu (nebijām par to piedomājuši, jo likās, ka nu to jau nu gan mēs zinam :D, bet no rīta ar saprašanu švaki... Sākumā aizvedu mūs gar kaut kādu kreiso dzelzceļu, tad bijām nonākuši Iļģuciema dziļumā un ar pirmo suņu ārāvedēju padomiem un Lattelecom būdiņu karšu palīdzību galu galā trāpījām uz veloceliņa Rīga-Jūrmala sākumgalu :) )
Veloceliņš Rīga-Jūrmala klasisks, bez pārsteigumiem. Diezgan ātrā tempā tikām ārā no Jūrmalas un turpinājām ceļu pa šosejai paralēlajiem gājēju/velo ceļiem. Kad tie kļuva nebaudāmi, braucām pa šosejas malu. Līdz tam laikam autobraucēji ar bij pamodušies, bet nesūdzamies... šoferīši bija samērā mierīgi, lidojošie braucēji gadījās reti, bet nu šosejas pašas kvalitāte mijas starp ciešamu un pabriesmīgu. Pirmkārt, tā ir par šauru, lai blakus riteņbraucējiem samainītos smagais vai autobuss ar pretimbraucošo. Otrkārt, tā ir lāpīta kā tāda mūžveca vilnas zeķe un tuvojoties Engurei parādās uz augšu uzbīdītas, uzbrauktas asfalta malas, pa kurām nevar pabraukt. Reizēm man psiholoģiski sāka vilkt uz granti vai grāvi, bet saņēmos un viss bija ok. ja kas - arī par suņiem (un to saimniekiem) var teikt tikai labāko - visi bija kulturāli un par riteņbraucējiem neizrādīja lieku interesi.

Engurē nonācām 12:00. Apmetāmies villa "Elizabete". Lai arī šosejas pašā malā un pašā ciema centrā, vietiņa ļoti mierīga un omulīga, jutāmies gaidīti un netraucēti.
Aizgājām paēst uz kafejnīcu "Pirāts", kaut arī pēctam izrādījās, ka īstā vieta, kur Engurē jāēd ir "Būda", kas ir tieši pretī "Elizabetei".

Un pēc ēšanas gājām nosnausties un atjaunot spēkus uz kādām 3 h...
Tad devāmies ciemos pie radiņiem, pa ceļam apskatījām vietējās aktivitātes un izlasījām diskotēku afišas.

Aizgājām līdz jūrai. Kas nezin, - Engurē jūra ir ar lieliem akmeņiem un vietām ļoti leknām jūrasszāļu audzēm :)
Pēctam sakārtojām mantas nākošajam rītam.


kārtīgi izkarsējāmies saunā, iedzērām pa aukstam alum un gājām čučēt.
no rīta ... skaļi dziedāja gailis!!! (ļoti kaitinoši pilsētnieka ausīm un nervu sistēmai.. )
6:00 cēlāmies, taisījām brokastis...


nē, jau ne.. :D kādas brokastis 6:00 no rīta!!!???? :D
padzērām tēju tikai...


un posāmies ceļā!

7:00 izbraucām no Engures. Man nedaudz sāpēja ceļgals un diezgan sāpīgs un sašutis bij pakaļgals, tāpēc tempu mājupceļā ieturējām lēnāku.
Kopumā secinājām, ka 70 km mierīgi var 5 h aizbraukt. Ar visām mazo vajadzību, paēšanas, jūras apskatīšanas un izstaipīšanās pieturiņām. Doma, ka jāizbrauc cik vien agri no rīta spēj sataisīties, arī pierādījās! Tas ir ļoti pareizi, ja grib izvairīties no aktīvas mašīnu plūsmas un karstas saules!
Lapmežciemā bij nekārtības notikušās - lapsa bij notriekta uz gājēju pārejas!!!
P.S. bildes ir tieši tādas, kādas parasti sanāk, ja brauc tikai divatā :D Kopbilžu un skata no malas nav!
pirmdiena, 2007. gada 21. maijs
Nordea Rīgas maratons 2007
Svētdien piedalījāmies Rīgas maratonā 2007 !!!

Skriešanai bija sasodīti karsts laiks, līdz ar to bija grūti, un bija arī pakritušie, kuriem tika saukti "ātrie" :(
Bet ar mūsējiem viss ir kārtībā, visi ir finišējuši!
pusmaratona distancē
Jānis Bērziņš 78. vieta 1:43:23
Līga Ozoliņa 239. vieta 02:12:16 (attiecīgi 42. vieta no 68. finišējušajām sievietēm)
Baiba Liepiņa 257. vieta 02:17:34 (atiecīgi 50. vieta no 68. finišējušajām sievietēm)
kopā finišējuši 314 dalībnieki

minimaratona distancē
Kitija Krastiņa pirmo reizi tika piespiesta skriet :)
viņai 449. vieta 00:35:29 (attiecīgi 175. vieta no 270 finišējušajām sievietēm)
Ja nebūs "ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē", un tiešām vēl piedalīsies skriešanas pasākumos, tad ieliksim arī viņas profilu blogā ;)
Dace Pakule 536. vieta 00:39:49 (attiecīgi 238. vieta no 270 finišējušajām sievietēm)
kopā finišējuši 586 dalībnieki
Interesanti, ka jaunākais dalībnieks maratona distancē ir 1997. gada (Henrijs Lakis, Latvija, viņam gan iztrūkst 3. apļa laiks, tā ka nav īsti skaidrs vai viņš ir noskrējis visu distanci)!
Un vecākajam dalībniekam sanāk 71 gads (1936.dz.g., Nadežda Kavtaskina 04:16:38, Latvija).
Tā ka - ir ko padomāt - par veselīgu dzīvesveidu! Rūdītais tērauds nav tikai ārzemēs :D
www.nordearigasmaratons.lv

Skriešanai bija sasodīti karsts laiks, līdz ar to bija grūti, un bija arī pakritušie, kuriem tika saukti "ātrie" :(
Bet ar mūsējiem viss ir kārtībā, visi ir finišējuši!
pusmaratona distancē
Jānis Bērziņš 78. vieta 1:43:23
Līga Ozoliņa 239. vieta 02:12:16 (attiecīgi 42. vieta no 68. finišējušajām sievietēm)
Baiba Liepiņa 257. vieta 02:17:34 (atiecīgi 50. vieta no 68. finišējušajām sievietēm)
kopā finišējuši 314 dalībnieki

minimaratona distancē
Kitija Krastiņa pirmo reizi tika piespiesta skriet :)
viņai 449. vieta 00:35:29 (attiecīgi 175. vieta no 270 finišējušajām sievietēm)
Ja nebūs "ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē", un tiešām vēl piedalīsies skriešanas pasākumos, tad ieliksim arī viņas profilu blogā ;)
Dace Pakule 536. vieta 00:39:49 (attiecīgi 238. vieta no 270 finišējušajām sievietēm)
kopā finišējuši 586 dalībnieki
Interesanti, ka jaunākais dalībnieks maratona distancē ir 1997. gada (Henrijs Lakis, Latvija, viņam gan iztrūkst 3. apļa laiks, tā ka nav īsti skaidrs vai viņš ir noskrējis visu distanci)!
Un vecākajam dalībniekam sanāk 71 gads (1936.dz.g., Nadežda Kavtaskina 04:16:38, Latvija).
Tā ka - ir ko padomāt - par veselīgu dzīvesveidu! Rūdītais tērauds nav tikai ārzemēs :D
www.nordearigasmaratons.lv
piektdiena, 2007. gada 18. maijs
LATVIEŠI ĶĪNAS MŪRA MARATONĀ !
1. nedēļa
Mūsējie ir laimīgi nonākuši Ķīnā. Un dodas uz Tibetu. Tur viņi būs visticamāk bez sakaru iespējām līdz 11.05., tāpēc saņēmu ziņu, ka viss ir kārtībā, un varam tikai cerēt uz jaunām ziņām, varbūt pat ar kādu bildi!!! :)
07.05. Visi 4 trešo dienu ir jau Tibetā. Iet visādi - Zanei aizvakar esot saukuši "ātros", jo drausmīgi sāpējusi galva. Sākumā viesnīcas darbinieki nodomāja, ka kāda problēma ar durvīm, tādēļ pēc 15 min ieradās meistars kombinezonā ar instrumentu kasti! Tas tika pasūtīts vienu māju tālāk un izskaidrots, ka DAKTERI vajag! Nu, un tad vēl pēc 15 min pīpēdams ieradās arī dakters ar savu čemodānu. iepotēja "kalnu" zāles. Arī Zanītei Upeniecei un Kristapam Bērziņam (viņi skries īsot distanci) esot tā pati kalnu slimība - galva reibst, sāp, visi staigājot kā apdulluši. Pašlaik viņi atrodas 4000 m augstumā virs jūras līmeņa, rīt plāno doties vēl augstāk apskatīt kādu kalnu ezeru. Laiks karsts, ap 30 grādiem, bet tālumā redzamas sniegotas kalnu virsotnes.
Izstaigāti jau vairāki klosteri, bet diezgan liela vilšanās. Likās, ka te tāda tīra zeme ar grezniem klosteriem. A patiesībā valda ārprātīga netīrība, viss diezgan smirdīgs un piemēslots.
Tauta neizglītota un slinka - vieglāk taču meditēt, nekā cūcību savākt. Vairāk kā pusei iedzīvotāju nav pat pamatizglītība...

Šajā zemē kapsētu nav. Mirušos bērnus līdz 3 gadu vecumam un dzīvniekus met upēs - ik pa brītiņam redzami kādi maisi upēs vai uzpūtušies zvēri. Mirušos cilvēkus nes augstu kalnos, kur tos noknābā ērgļi.
Tauta pamatā nodarbojas ar sumbru audzēšanu, bet pārsvarā skaita lūgšanas, spēlē kārtis un biljardu uz ielām.
30 grādu karstumā uz ielām tirgo gaļu, kur spieto un vairojas lielu mušu bari.

Turpat blakus šādas kafejnīcas. Rodas nopietnas problēmas ar apetīti...


Tā kā Tibeta kā garīguma centrs, fiziski dzīvē ne tuvu tāds neizskatās...
Kopumā interesanti to visu redzēt, lai zinātu, kā praktiski tās mītiskās pasaules malas izskatās.
Daba nežēlīgi skaista un skarba - kalni no 3600m-7000 m virs jūras līmeņa.

08.05.2007. Shodien esam veel augstaak kalnos - 5000 m virs juras liimenja. Daba skaista, bet jaabrauc pa galvu reibinoshiem serpentiiniem, taa ka muusu vaajiniekiem bailes pat nommaca galvas saapes.:)
Iedomaajies kaada nerazha - meitenes atbraukushas atpuutaa, bet Zaniite viinu nevar iedzert, cik slikti. Es gan vakar pameeginaaju kaut kaadu vieteejo viinu. Dikti gards bija, bet beigaas - kaa izraadijaa - tikai 5,5 procenti. Liekas, ka te paarsvaraa vieteejaa tauta apdullinaas no kuriishanas, jo biezhi vien taads aromaats sajuutams.
Vakardien redzeejam vieteejo slimniicu - 30 m2 telpa, kur viena siena kaa skatlogs, triis gultas ar peleekiem (netiiriem) palagiem un tajos pa vaajinikem pie sisteemas gulj... Kaut ko tik nozheelojamu un muusdienu civilizaacijai nesaprotanmu nebiju ilgi redzeejusi...
Peedeejaas dienas arvien mazaak eedam. Iemesls - jo vairaak redzam kafe virtuves, eedienu pagatavoshanas un paardoshanas apstaakljus - daudz suudu mushas vairojas uz svaigas galjas tirguu, vaariiti caalju embriji bruunaa uudenii tiek paardoti ik uz stuura... brr.., jo mazaak kas ir apeedams... Pusdienaas censhos kaadus galju apeest (Zane vairs nevar, paargaajusi uz riisiem), vakaraa paarttiekam no cepumiem un banaaniem. Man jau par 3 kg mazaak nekaa Latvijaa bija.
IEVA
09.05.2007. Shii diena kaa sanatorija - paeedaam brokastis, pastaiga pa klosteri svaigaa, retinaataa gaisaa, pusdienas, diendusa un tagad jaaiet vakarinjaas.:)
Shodien mums iedeva nogarshot Tibetas nacionaalo teeju, kas ir kaa brokastis ikvienam Tibetas iedziivotaajam - melnaa teeja, ar miltiem, sviestu un saali. Brrrr...
šādi viņi vāra šo tēju..

Nu pagaidaam taa - nekaadu jaunu atrakciju nav.
IEVA
P.S. Tibetā tika nosvinēta arī Ievas dzimšanasdiena!!! SVECAM UN SŪTAM VIRTUĀLĀS BUČAS!!!
11.05.2007. Vakar bijaam uz vakarinjaam " trakaa sumbra restoraanaa", kur bija arii tautisko deju priekshnesumi, arii ar skatiitaaju piedaliishanos... :)
To kroni, kas man galvaa, torti ar dziedoshaam sveciiteem un balto shalli saorganizeeja muusu gids, sirsniigi man veelot " Daudz laimes NAAKAMAJAA DZIIVEE!" Ups... Taads noveeleejums nekad nav bijis... un droshi vien nebuus...:)
IEVA
13.05.2007. Pirmā diena Honkongā, izstādē (darba darīšanas - patīkamo apvienojam ar lietderīgo :)) - no pagātnes esam nonākušas nākotnē!! Visas mājas 50-stāvīgas! kaut ko tādu nevarējām iedomāties...

IEVA
HONKONGĀ !

Pirmo reizi dziivee bija sajuuta, ka Eiropa ir mazs punktinsh pasaules kartee.
Patika mums Honkongaa visiem loti, daudz labaak kaa Pekinaa un Tibetaa.
Riitdien mums maratons jaaskrien. Paarnem sajuutas atkal kaa Costa Ricaa - jaaizbrauc 3 naktii, starts 7.30, cutoff 32 km peec 6 stundaam...
Iesim 7 guleet, lai vareetu mazliet vairaak sanjemt speeka naktii:)
SKRĒJIENS !!!
Viņas to ir paveikušas!!! Ķīna maratonu veikušas 7,5 h! Esot bijis krimināli :D
Un mums ir foto!!!!!!!! Cerams, ka plašāks stāstiņš par šī maratona specifiku un mokām vēl būs..





Mūsējie ir laimīgi nonākuši Ķīnā. Un dodas uz Tibetu. Tur viņi būs visticamāk bez sakaru iespējām līdz 11.05., tāpēc saņēmu ziņu, ka viss ir kārtībā, un varam tikai cerēt uz jaunām ziņām, varbūt pat ar kādu bildi!!! :)
07.05. Visi 4 trešo dienu ir jau Tibetā. Iet visādi - Zanei aizvakar esot saukuši "ātros", jo drausmīgi sāpējusi galva. Sākumā viesnīcas darbinieki nodomāja, ka kāda problēma ar durvīm, tādēļ pēc 15 min ieradās meistars kombinezonā ar instrumentu kasti! Tas tika pasūtīts vienu māju tālāk un izskaidrots, ka DAKTERI vajag! Nu, un tad vēl pēc 15 min pīpēdams ieradās arī dakters ar savu čemodānu. iepotēja "kalnu" zāles. Arī Zanītei Upeniecei un Kristapam Bērziņam (viņi skries īsot distanci) esot tā pati kalnu slimība - galva reibst, sāp, visi staigājot kā apdulluši. Pašlaik viņi atrodas 4000 m augstumā virs jūras līmeņa, rīt plāno doties vēl augstāk apskatīt kādu kalnu ezeru. Laiks karsts, ap 30 grādiem, bet tālumā redzamas sniegotas kalnu virsotnes.
Izstaigāti jau vairāki klosteri, bet diezgan liela vilšanās. Likās, ka te tāda tīra zeme ar grezniem klosteriem. A patiesībā valda ārprātīga netīrība, viss diezgan smirdīgs un piemēslots.
Tauta neizglītota un slinka - vieglāk taču meditēt, nekā cūcību savākt. Vairāk kā pusei iedzīvotāju nav pat pamatizglītība...

Šajā zemē kapsētu nav. Mirušos bērnus līdz 3 gadu vecumam un dzīvniekus met upēs - ik pa brītiņam redzami kādi maisi upēs vai uzpūtušies zvēri. Mirušos cilvēkus nes augstu kalnos, kur tos noknābā ērgļi.
Tauta pamatā nodarbojas ar sumbru audzēšanu, bet pārsvarā skaita lūgšanas, spēlē kārtis un biljardu uz ielām.
30 grādu karstumā uz ielām tirgo gaļu, kur spieto un vairojas lielu mušu bari.

Turpat blakus šādas kafejnīcas. Rodas nopietnas problēmas ar apetīti...


Tā kā Tibeta kā garīguma centrs, fiziski dzīvē ne tuvu tāds neizskatās...
Kopumā interesanti to visu redzēt, lai zinātu, kā praktiski tās mītiskās pasaules malas izskatās.
Daba nežēlīgi skaista un skarba - kalni no 3600m-7000 m virs jūras līmeņa.
08.05.2007. Shodien esam veel augstaak kalnos - 5000 m virs juras liimenja. Daba skaista, bet jaabrauc pa galvu reibinoshiem serpentiiniem, taa ka muusu vaajiniekiem bailes pat nommaca galvas saapes.:)
Iedomaajies kaada nerazha - meitenes atbraukushas atpuutaa, bet Zaniite viinu nevar iedzert, cik slikti. Es gan vakar pameeginaaju kaut kaadu vieteejo viinu. Dikti gards bija, bet beigaas - kaa izraadijaa - tikai 5,5 procenti. Liekas, ka te paarsvaraa vieteejaa tauta apdullinaas no kuriishanas, jo biezhi vien taads aromaats sajuutams.
Vakardien redzeejam vieteejo slimniicu - 30 m2 telpa, kur viena siena kaa skatlogs, triis gultas ar peleekiem (netiiriem) palagiem un tajos pa vaajinikem pie sisteemas gulj... Kaut ko tik nozheelojamu un muusdienu civilizaacijai nesaprotanmu nebiju ilgi redzeejusi...
Peedeejaas dienas arvien mazaak eedam. Iemesls - jo vairaak redzam kafe virtuves, eedienu pagatavoshanas un paardoshanas apstaakljus - daudz suudu mushas vairojas uz svaigas galjas tirguu, vaariiti caalju embriji bruunaa uudenii tiek paardoti ik uz stuura... brr.., jo mazaak kas ir apeedams... Pusdienaas censhos kaadus galju apeest (Zane vairs nevar, paargaajusi uz riisiem), vakaraa paarttiekam no cepumiem un banaaniem. Man jau par 3 kg mazaak nekaa Latvijaa bija.
IEVA
09.05.2007. Shii diena kaa sanatorija - paeedaam brokastis, pastaiga pa klosteri svaigaa, retinaataa gaisaa, pusdienas, diendusa un tagad jaaiet vakarinjaas.:)
Shodien mums iedeva nogarshot Tibetas nacionaalo teeju, kas ir kaa brokastis ikvienam Tibetas iedziivotaajam - melnaa teeja, ar miltiem, sviestu un saali. Brrrr...
šādi viņi vāra šo tēju..

Nu pagaidaam taa - nekaadu jaunu atrakciju nav.
IEVA
P.S. Tibetā tika nosvinēta arī Ievas dzimšanasdiena!!! SVECAM UN SŪTAM VIRTUĀLĀS BUČAS!!!
11.05.2007. Vakar bijaam uz vakarinjaam " trakaa sumbra restoraanaa", kur bija arii tautisko deju priekshnesumi, arii ar skatiitaaju piedaliishanos... :)
To kroni, kas man galvaa, torti ar dziedoshaam sveciiteem un balto shalli saorganizeeja muusu gids, sirsniigi man veelot " Daudz laimes NAAKAMAJAA DZIIVEE!" Ups... Taads noveeleejums nekad nav bijis... un droshi vien nebuus...:)

IEVA
13.05.2007. Pirmā diena Honkongā, izstādē (darba darīšanas - patīkamo apvienojam ar lietderīgo :)) - no pagātnes esam nonākušas nākotnē!! Visas mājas 50-stāvīgas! kaut ko tādu nevarējām iedomāties...

IEVA
HONKONGĀ !

Pirmo reizi dziivee bija sajuuta, ka Eiropa ir mazs punktinsh pasaules kartee.
Patika mums Honkongaa visiem loti, daudz labaak kaa Pekinaa un Tibetaa.
Riitdien mums maratons jaaskrien. Paarnem sajuutas atkal kaa Costa Ricaa - jaaizbrauc 3 naktii, starts 7.30, cutoff 32 km peec 6 stundaam...
Iesim 7 guleet, lai vareetu mazliet vairaak sanjemt speeka naktii:)
SKRĒJIENS !!!
Viņas to ir paveikušas!!! Ķīna maratonu veikušas 7,5 h! Esot bijis krimināli :D
Un mums ir foto!!!!!!!! Cerams, ka plašāks stāstiņš par šī maratona specifiku un mokām vēl būs..






pirmdiena, 2007. gada 14. maijs
Tartu maratons, kuram nav nekāda sakara ar Tartu un maratonu :D
Ja Jūs domājat, ka Tartu maratons notiek Tartu... nē, tā nav ! :D
Ja Jūs domājat, ka Tartu maratonā var skriet maratona distanci, Jūs maldāties - tā nav ! :D

Varam ziņot, ka Jānis Bērziņš, Baiba Liepiņa, Dace Pakule un Līga Ozoliņa godam pārstāvējuši "Stendera" un Latvijas, un vispār cilvēces aktīvā dzīvesveida cienītāju godu Igaunijā! :)
23 km distancē kopumā bija reģistrējušies 1365 dalībnieki (tajā skaitā no Latvijas 28), finišējuši 1150
http://www.tartumaraton.ee/index.php?sisu=tekst&mid=630&lang=eng
Jānis Bērziņš finišēja 366 vietā (1:45:57)
Baiba Liepiņa 1048 (2:21:47) - 111 vieta sieviešu konkurencē
Līga Ozoliņa 1057 (2:23:03) - 115 vieta sieviešu konkurencē
10 km distancē bija reģistrējušies 737 dalībnieki, (tajā skaitā no Latvijas 11), finišējuši 645
Dace Pakule finišēja 637 (1:19:43) diemžēl sieviešu kategorijas rezultātus neatrodu atsevišķi izdalītus...
Kā jau var saprast pēc rezultātiem - ļooooti liels vīriešu pārsvars dalībnieku vidū. Tāpēc rodas sajūta, ka visi aizauļo garām un tu tur paliec astē kā tāds losīts... Bet var jau arī papriecāties par tādu trenētu vīriešu tūkstoti :)
Un otrs novērojums - rezultāti samērā labi, kas liecina par to, ka piedalās trennēti eksemplāri :) Līdz ar to ir grūti sevi mierina't/motivēt ar domu, ka esi malacis jau par to vien, ka spēj finišēt, jo tomēr ir praktiski neiespējami būt lepnam un pašapmierinātam, ja finišē pēdējais kādu stundu pēc pirmspēdējā :D Tādēļ, ir tur kārtīga spriedzīte un vēlme nepalikt astē dzen kārtīgi uz priekšu!
Nezinu kā Jānis, bet meitenes ir ļoti apmierinātas ar saviem rezultātiem, jo dažādu iemeslu dēļ(Baibai gan vienīgajai ir attaisnojošs :D ) nebijām trennējušās.
Kopumā pasākums ļoti labi organizēts!!! Nav jāuztraucas ne par nokļūšanu uz startu (finiš Elvi, starts Otepaa) - kursē autobusi (mēs gan ar Baibu pat tos pamanījāmies nogulēt un braucām uz startu ar stopiem, igauņu puiši bij atsaucīgi), starts labā noskaņojumā, mūzika, stendi, iedod paciņu ar numuru, adatiņām, karti, un speciālu dzeltenu maisiņu uz kura Tavs nr. rakstīts, tajā var salikt mantas, kuras pieņem un nogādā uz finišu, kur tās atkal var saņemt. Paciņā ir arī pusdienu taloniņš, ar kuru pēc finiša varēja saņemt siltu zupu un 2 maizītes :) (bija liela rinda, sāka līņāt un tādēļ negaidījām)
P.S. Daces Pakules 4 lielie PALDIES:
1. Līgai Ozoliņai, ka piespieda piedalīties
2. Santai Tomsonei, ka gāja reizē ar viņu uz sporta klubu
3. Ievai Eglītei, ka iesāka šo skriešanas kustību Stenderā
4. Baibai Liepiņai, ka aizveda uz Tartu Maratonu!!!
P.P.S. GLOBĀLI LIELAIS PALDIES VISA VAININIECEI ZANEI BĒRZIŅAI!!! JO.....
SHE DID IT! VIŅA SĀKA!!!!!!
Ja Jūs domājat, ka Tartu maratonā var skriet maratona distanci, Jūs maldāties - tā nav ! :D

Varam ziņot, ka Jānis Bērziņš, Baiba Liepiņa, Dace Pakule un Līga Ozoliņa godam pārstāvējuši "Stendera" un Latvijas, un vispār cilvēces aktīvā dzīvesveida cienītāju godu Igaunijā! :)
23 km distancē kopumā bija reģistrējušies 1365 dalībnieki (tajā skaitā no Latvijas 28), finišējuši 1150
http://www.tartumaraton.ee/index.php?sisu=tekst&mid=630&lang=eng
Jānis Bērziņš finišēja 366 vietā (1:45:57)
Baiba Liepiņa 1048 (2:21:47) - 111 vieta sieviešu konkurencē
Līga Ozoliņa 1057 (2:23:03) - 115 vieta sieviešu konkurencē
10 km distancē bija reģistrējušies 737 dalībnieki, (tajā skaitā no Latvijas 11), finišējuši 645
Dace Pakule finišēja 637 (1:19:43) diemžēl sieviešu kategorijas rezultātus neatrodu atsevišķi izdalītus...
Kā jau var saprast pēc rezultātiem - ļooooti liels vīriešu pārsvars dalībnieku vidū. Tāpēc rodas sajūta, ka visi aizauļo garām un tu tur paliec astē kā tāds losīts... Bet var jau arī papriecāties par tādu trenētu vīriešu tūkstoti :)
Un otrs novērojums - rezultāti samērā labi, kas liecina par to, ka piedalās trennēti eksemplāri :) Līdz ar to ir grūti sevi mierina't/motivēt ar domu, ka esi malacis jau par to vien, ka spēj finišēt, jo tomēr ir praktiski neiespējami būt lepnam un pašapmierinātam, ja finišē pēdējais kādu stundu pēc pirmspēdējā :D Tādēļ, ir tur kārtīga spriedzīte un vēlme nepalikt astē dzen kārtīgi uz priekšu!
Nezinu kā Jānis, bet meitenes ir ļoti apmierinātas ar saviem rezultātiem, jo dažādu iemeslu dēļ(Baibai gan vienīgajai ir attaisnojošs :D ) nebijām trennējušās.
Kopumā pasākums ļoti labi organizēts!!! Nav jāuztraucas ne par nokļūšanu uz startu (finiš Elvi, starts Otepaa) - kursē autobusi (mēs gan ar Baibu pat tos pamanījāmies nogulēt un braucām uz startu ar stopiem, igauņu puiši bij atsaucīgi), starts labā noskaņojumā, mūzika, stendi, iedod paciņu ar numuru, adatiņām, karti, un speciālu dzeltenu maisiņu uz kura Tavs nr. rakstīts, tajā var salikt mantas, kuras pieņem un nogādā uz finišu, kur tās atkal var saņemt. Paciņā ir arī pusdienu taloniņš, ar kuru pēc finiša varēja saņemt siltu zupu un 2 maizītes :) (bija liela rinda, sāka līņāt un tādēļ negaidījām)
P.S. Daces Pakules 4 lielie PALDIES:
1. Līgai Ozoliņai, ka piespieda piedalīties
2. Santai Tomsonei, ka gāja reizē ar viņu uz sporta klubu
3. Ievai Eglītei, ka iesāka šo skriešanas kustību Stenderā
4. Baibai Liepiņai, ka aizveda uz Tartu Maratonu!!!
P.P.S. GLOBĀLI LIELAIS PALDIES VISA VAININIECEI ZANEI BĒRZIŅAI!!! JO.....
SHE DID IT! VIŅA SĀKA!!!!!!

piektdiena, 2007. gada 30. marts
Svaigā gaisā skriešanas sezona atklāta!
Vakar atklājām sezonu veicot maršrutu Babīte-Torņkalna stacija (pa veloceliņu) ! Ar vilcienu devāmies no Torņkalna uz Bulduriem un skrējām atpakaļ. Dacītei, kā nepieredzējušākai, ļaāvām saīsināt trasi un kāpt ārā jau Babītē.
Satikām arī citus skrējējus, tā ka tik traki nav ar mūsu tautas fizisko aktivitāti, un skriešana ir modē :)
Secinājums: labāk skrienas Jūrmalas galā, Rīgā veloceliņš aizlokās, parādās nervozas kompānijas un suņi.
Satikām arī citus skrējējus, tā ka tik traki nav ar mūsu tautas fizisko aktivitāti, un skriešana ir modē :)
Secinājums: labāk skrienas Jūrmalas galā, Rīgā veloceliņš aizlokās, parādās nervozas kompānijas un suņi.
Abonēt:
Ziņas (Atom)