Ievads - pagājšgad Ieva un Zane gribēja doties uz vēl nemēģinātu
skrējienu ļoti skaistās vietās Panamā. Skrējiens nenotika dalībnieku mazā skaita dēļ, nauda bija iemaksāta, organizatori to piedāvāja pārcelt uz nākošā gada skrējienu Kostarikā. Tā daļēji piespiedu kārtā tika nolemts braukt vēlreiz uz
Coastal Challenge skrējienu Kostarikā.
Sagatavotības ziņā Ieva ir līdz šim labākajā formā forever, Zane arī paspēja krietni uztrennēties, skrējiena grūtības pakāpe ir jau zināma :) , līdzi nepieciešamo mantu saraksts arī.
Šoreiz saņemti daudz informatīvie materiāli par skrējienu:
un trases info, kas ar saviem reljefa atainojumiem iedzen galīgā panikā.
Iepriekšējās reizēs LMT nebija viesabonēšanas Kostarikā, tagad ir, līdz ar to tehnoloģijas ļauj sekot līdzi mūsu piedzīvojumu meklētāju gaitām.
Rīgas lidostā viss sākas ar to, ka nododamais čemodāns 10 kg pārsniedz apmaksāto svaru, notiek nežēlīga mantu inventarizācija un daļa to nonāk miskastē.
Lidojums ar 2 pārsēšanās vietām - Barselonu (ar nakšņošanu) un Madridi (ar pārskrējienu no tremināla uz citu). Barselonā bijis ļoti jauks vakars,- centrālajā tirgū atrasta populāra lavočka, kur turpat uz vietas šmorē jūras veltes. Tad nu tās arī saēdās, plus vīniņš, plus pēc tam vēl devās iepirkt avokado, mango, dažādus gardus sierus un negausīgi pieēdās pašu vārdiem izsakoties "kā ziloņi" :D
Kopumā lidojums bija ļooooti, ļoooti garš, visus lidojumu laikus, protams, nav iespējams nogulēt.
Ielidojot Kostarikā viss tik pat foršs kā atmiņās, smuks un smaržīgs kā vienmēr. Ielidoja vēlu vakarā. Visi laipni, smaidīgi, sveicina. Numuriņš Best Western Irazu arī kā vienmēr. Bet šoreiz paveicies - ar skatu uz pagalmu ar palmām un baseinu. Tik forši!
Viesnīcā esošais Denny restorāns arī nav mainījies :) (es no tā atceros drausmīgu
fast food piedāvājumu). Brokastīs ēdušas Kostarikas klasiku - rīsus ar pupiņām un olu. Garšīgi.
Viņas ir ieradušās vienu dienu agrāk, bet jau satiek pirmos skrējējus, no kuriem pazīstamos sabučo un saspiež kā nākas.
Ēst un gulēt pagaidām gribas pēc Latvijas laika, divos naktī miegs izbeidzas un gribas kārtīgi paēst, jo pēc Latvijas laika ir jau desmit no rīta. Laiks tiek īsināts ar improvizētām modes skatēm domājot ko vilkt mugurā uz atklāšanu, ko uz noslēgumu, ko skrējienā. Tērpiem kā vienmēr tiek piešķirta liela nozīme, tā ir daļa no filozofijas - ka nekur nav teikts, ka skrienot nevar izskatīties pēc smuka zaķīša :)
Pirmās dienas programmā - sakravāt mantas, pasauļoties, satikt vecu skriešanas draudziņu Aleho, sešos sākas atklāšanas ceramonija.
Ap baseinu sāk kustēt skrējēji klasiskajos "biešu ravētāju" šortos (tādi īsi, plandoši šorti puķu rakstos :)). Sākas uztraukums un metas bail. Patīkams secinājums - ka ir milzu atšķirība ķermeņos skrējējiem un neskrējējiem. Esam uz pareizā ceļa. Dzīves filosofijas ziņā :) - var redzēt, ka ir vērts censties.
Tiek satikts skrējējs, ko nevar aizmirst, ja kādā skrējienā ir satikts, jo ļoti viegli atpazīstams - viņam pie mugursomas vienmēr līdzi poda brille ar kājiņām, tāds kā krēsls priekš dabisko vajadzību kārtošanas :)
Pirmā skrējiena diena
Pamostās 2 h pirms izbraukšanas, tas ir,- divos naktī.
Sākumā visi saliek mantas kravas mašīnā, paši sakāpj autobusā un pa kalnu serpentīniem tiek vesti uz starta vietu. Serpentīni tādi, ka daļa pa ceļam vemj.
Līdzi tiek ņemtas nūjas, jo paredzēts stāvs kalns.
Šogad esot daudz mazāk dalībnieku un līdzbraucēju. Vietējo esot vairāk, bet iepriekš neredzēti.
Skati brauciena laikā pa logu smuki, saule spēd, sāk cepināt, kalni.
Posms paveikts 4 h 40 min, krimināli kalni kā sienas, nav skaidrs, ko darīt rīt. Tiek pieļauta doma, ka otrajā dienā neiekļausies cut off. Ik pa brīdim ātrums apmēram 2 km/h.
2. diena
Nakts teltī, ārā līst, apģērbs slapjš, neizžuvis.
Rīts atnācis ar domu neskriet 63 km, bet gan 35 km adventure kategorijā.
Rezultātā - noskrieti 35 km 8 h. Kāda te skriešana! Nekāda skriešana, rāpšanās Siguldas kalnā visu laiku pie tam nežēlīgā karstumā. Sākās ar to, ka bija 3 reizes jāšķērso upe ar tādu straumi, ka ieteica turēties kopā pa 5, lai neaizskalo...
3. diena
Šodien sāp visas maliņas tā, ka nevar pagriezties uz otriem sāniem.
Sacensībās piedalās skrējējs no Austrijas, kurš šobrīd ir pirmajā trijniekā. Pirmajā vakarā stāstījis kā piedalījies dažādos pasaules ultra skrējienos, līdz pat Sahāras skrējienam. Bet skriet esot sācis tikai pirms 5 gadiem, kad svars viņam bijis 130 kg. Toreiz pirmajos mēnešos treniņos varējis tikai 8 min paiet, vairāk nē. Tagad ir profesionāls sportists un trenējas pa 30 km dienā. Un saka, ka 90% ir galvā :)
Arī viens vietējais esot ar līdzīgu stāstu.
Vispār vietējo šogad vairāk un citu tautu, no ASV stipri mazāk dalībnieku krīzes dēļ, līdzbraucēji tikai daži.
Šonakt guļ tajā vietā, kur ļoti stipri vēji, guļ teltī un liekas, ka aizpūtīs :)
4. diena
Vietējie vakarā uzstiepj starp kokiem virvi un rāda cirkus paraugdemonstrējumus :)
Šajā dienā nomaldījušās kādus 5 km noskrējušas liekus. No šādas nomaldīšanās liels kašķītis grūtumā iemetas. Atkal ļoti stāvi kalni, bet vismaz kādi 5 km bija arī līdzenāki, tad varēja paskriet kārtīgi un pat kādus 6 izdevās apdzīt :) Ieva un Zanīte jau dabūjušas iesauku "down hill runners". Tā nu 3. dienā 37 km 6 h. Bet tikušas uz masāžu.
4. diena
Expedition sāka skriet pirmie, pārējos veda uz Pc2, kur vajadzēja sākties skrējienam. Taču busiņš iesprūda kalnu bezceļos un visiem vēl nācās vairākus km paieties kājiņām :)
Kilometrs bija jāiet pa aizu, kur apakšā kalnu upe. Vairākas reizes bija jāšķērso upe peldot un jārāpjas pa stāvām klintīm un akmeņiem bez palīgierīcēm. Tikai 2 vietās vietējie ar virvēm palīdzēja. Viņiem jau liekas, ka viss viegi, bet Ieva no bailēm apraudājusies :(
5. diena
Nu jau tāds pieradums pie slodzes, ka laikam varētu mēnesi kādā misijā doties. Un arī besis, ka bieži nav spēka ne paēst, ne mazgāties. Bet pēc finiša atkal tik forši, ka sarunājušas jau nākamos gadus atkal braukt :D Tā pierasts jau, ka muskuļi vairs nesāp!
6. diena
Ieva un Zane savā grupā izcīna 3 vietu!!! Prieks un gandarījums milzīgs! Un milzu motivācija vēl turpināt skriet, trenēties, piedalīties sacensībās!!!
Sākas pelnītās superīgās atpūtas laiks :)
Viesnīca ar restorāniem, kur ēdiens un dzeramais (arī alkohols) ir jau iekļauts cenā - baudi, cik vēlies :)
Kondensētā piena gardumi vietējā bodītē.
Pa kreisi no salātiem ir cepti banāni piedevās :) Viņi lieto tādus ne tik saldus banānus kartupeļu vietā zupās, sautējumos, dažādās piedevās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru