Šī gada Rīgas maratons man sirdī ne ar ko īpaši neiekrita, jo daudzi mani favorīti nepiedalījās, laika apstākļi bija mazinājuši atbalstītāju pūļus un pati nebiju sagatavojusies maratonam, tāpēc nācās skriet tikai pusmaratonu (kas gan bija ļoti prātīgs lēmums, labi, ka pietika prāta, bet sirdī rūgtumiņš ir, ka neesi īstajā formā :( ). Tiešām biju gatava tikai pusmaratonam, to noskrēju salīdzinoši viegli un sev labā laikā (iekļaujoties divās h).
Bet tās vērtības jau saņēmu tās pašas - saskatoties tos daudzos, dažādos skrējējus, 50-70 gadīgos (tie mani reāli iedvesmo, līdz kaulam, es arī tā gribu!) atsvaidzinās sajūta, kāpēc to dari, atceries savu personīgo iemeslu
un baigi sagribās satrennēties un tūlīt un tagad reģistrēties Amsterdamas, Daugavpils, Eindhovenas, Valmieras vai Maskavas maratonam! NOteikti šovasar noskriet maratonu.
Mājās izvilku no pakša savas medaļas, pārskaitīju, nopriecājos, ka jau buntīte ir :)
tā mīļi
1 komentārs:
Malacis! Noskrēju arī pusmaratonu, bet jau jūlijā savu 5.lielo maratonu :) Lai veicas nākamgad ar maratona veikšanu :) Vēl tāds sīkums - laiks sākt vākt lielos treniņu kilometrus :)
Ierakstīt komentāru