Plāna nekāda diži nebija. Iespēja bija forša, jo daudziem tik mīļais Ryanair piedāvāja lētu aviobiļešu komplektiņu Rīga-Stoholma-Klāgenfurte un Slovēnijā mums bija paziņas, kuri bija gatavi uzņemt mūs pie sevis :) . Tas kopumā garantēja salīdzinoši mazas ceļojuma izmaksas.
No Klāgenfurtes (Austrijā) līdz mūsu galamērķim ciematam Žlebe Slovēnijā pa kalnu ceļiem mūs laipni ar auto aizgādāja namamāte.
Kaut kā ceļojumos mums neizdodas izvairīties no lieki lielas pieēšanās.
Jo protams, ka jādegustē vietējā virtuve, no kuras mājās mums tika celta galdā skābētu kāļu zupa (līdzīgi kā mums skābu kāpsotu zupa), klasiskā buljona zupa, bet sabiedriskās ēdināšanas vietās nobaudījām miltu biezputru ar kāpostiem un mājas desām, tradicionālo buljona zupu ar pankūku strēmelītēm un gulašzupu. Devāmies arī uz vietējo iecienītu kalnu krogu, kurš slavens ar buļļu pautiem ēdienkartē, bet tie diemžēl bija beigušies.
Paši arī centāmies radīt nacionālos ēdienus - pēc plašām diskusijām tam tika izvirzītas kartupeļu pankūkas, speķa pīrāgi un soļanka (jā! jā - tā arī skaidrojām, ka tas nav nekāds latviešu nacionālais ēdiens, BET - soļanku Latvijā var dabūt katrā kafejnīcā. Katrā.)
Tā ka gribot negribot uzsvars uz vēdera izvirtībām sanāca liels, un labi vien ir, ka gājām daudzās pastaigās pa kalniem, savādāk būtu mājās atbraukuši tādi uzblīduši...
Tā kā neesam nekādi slēpotāji un snovotāji ne tik, mūsu aktīvā atpūta bija kalnos iešana. Bez vietējā rajona ceļu virzienu zinātāja tas varētu ieilgt nekontrolēti ilgi, bet par laimi gids mums bija.
Kalnos kāpt ir burvīgi, un SLovēnijā tas ir ļoti populāri. Vispār Slovēnijā atšķirībā no Latvijas ir stilā dzīvot pa visu teritoriju nevis tikai galvaspilsētā. Apkārtnē ir daudz normālu fermu, viesu māju-krogu un līdz ar to aktīvu iedzīvotāju, kurus var sastapt kāpjot pastaigāties kalnos, pusdienojot krodziņos, kalnu galos fotografējamies un dzeram kuhano vino. Ļoti bieži ar bērniem vai suņiem, kurus brīžam ir jānes vietās, kur tie nevar izbrist sniegu.
Kalni bija tik .. tik lieliski.. nu tā kā pasakā. Tu kāp caur mākoni, burtiski, pa pilnīgu miglu, gaiss mitrs, drēgns, mugura nosvīdusi, piere un mati arī jau slapji.. els un iekās, ka nekur neuzkāpsi..
un vienā brīdī mākonis beidzas un uzspīd saule
un ieraugi apkārtējos kalnus un mākoņus starp tiem
un kalna galā Tevi sagaida balva - vai nu silts krodziņš ar sakurinātu krāsni un ļoti mitru gaisu no kūstošā sniega, un aukstu vietējo alu un iespēju nosūtīt pastkarti ar kalna zīmogu virsū
vai arī viesu grāmata, kurā vari iereģistrēties, no kuras vietas kāp, no kādas zemes esi un kā Tevi sauc
bet ja tu tiec vēl augstākā kalnā un laika apstākļi mainās - vari pēkšņi nokļūt baltā nekurienē
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru